Jūs zināt "pauzes" taustiņu uz TV pults vai arī skatoties video datorā vai tālrunī? Dažkārt dzīve nospiež šo taustiņu, vienalga, patīk tas mums vai nē. Bieži vien mums tas nepatīk. Bet es esmu sapratis, ka tad, kad tas notiek, tas rada unikālu iespēju paspert soli atpakaļ un novērtēt, kur esam bijuši, kur atrodamies patlaban un uz kurieni dodamies - vai vismaz domājam, ka ejam.
Reiz dzirdēju kādu gudru vērojumu: "Ar dažiem cilvēkiem ir problēma, ka tad, kad viņus ieceļ par uzņēmuma prezidentu, tie pēkšņi sāk domāt, ka viņiem jāizturas kā prezidentiem." Vai esat to pamanījuši? Viņus negaidot pārņem sajūtas, ka tiem jāattīsta savi varas muskuļi.
Tas, ko saredzam, nosaka to, ko mēs darām. Tāpat redzētais diktē arī to, kā jūtamies. Kopš gada sākuma esam dzīvojuši nepieredzētos, ekstrēmas turbulences apstākļos. Ja esat pieredzējuši lielas fiziskās, ekonomiskās vai politiskās problēmas, visticamāk, ka kļuvāt nobažījies, nomākts, kontrolējošs un iespējams, meklējāt veidus, kā mazināt sāpes.
Tā kā esmu pārliecinoši netehnisks, tāds, kurš neko nesaprot, kā darbojas dators, tad, kad tas pārstāj darboties, mana stratēģija ir ļoti vienkārša. Es to izslēdzu un restartēju, lai sistēma un programmas pārstartētos. Vairumā gadījumu tas nostrādā un viss atsāk darboties atbilstoši tam, kā vajadzētu - lai arī es nesaprotu kāpēc.