
Daži no mūsu draugiem bija sīvas cīņas vidū, lai neaizvērtu savus biznesus. Viņu problēmas bija pietiekami nopietnas un viņi pat apsvēra domu bankrotēt. Meklējot un izvērtējot padomus un lūdzot, viņi izlēma turpināt. Tikko sākuši sajust pirmos panākumus, koronavīrusa pandēmijas konsekvences izpostīja viņu nozari, pēkšņi apraujot virkni nākotnes perspektīvu. Viņus pārņēma bailes un panika. Apmācība un pieredze viņus nebija šādiem jauniem šķēršļiem sagatavojusi.
Lasīt tālāk... Pievienot komentāru

Jūs zināt "pauzes" taustiņu uz TV pults vai arī skatoties video datorā vai tālrunī? Dažkārt dzīve nospiež šo taustiņu, vienalga, patīk tas mums vai nē. Bieži vien mums tas nepatīk. Bet es esmu sapratis, ka tad, kad tas notiek, tas rada unikālu iespēju paspert soli atpakaļ un novērtēt, kur esam bijuši, kur atrodamies patlaban un uz kurieni dodamies - vai vismaz domājam, ka ejam.

Reiz dzirdēju kādu gudru vērojumu: "Ar dažiem cilvēkiem ir problēma, ka tad, kad viņus ieceļ par uzņēmuma prezidentu, tie pēkšņi sāk domāt, ka viņiem jāizturas kā prezidentiem." Vai esat to pamanījuši? Viņus negaidot pārņem sajūtas, ka tiem jāattīsta savi varas muskuļi.

Tas, ko saredzam, nosaka to, ko mēs darām. Tāpat redzētais diktē arī to, kā jūtamies. Kopš gada sākuma esam dzīvojuši nepieredzētos, ekstrēmas turbulences apstākļos. Ja esat pieredzējuši lielas fiziskās, ekonomiskās vai politiskās problēmas, visticamāk, ka kļuvāt nobažījies, nomākts, kontrolējošs un iespējams, meklējāt veidus, kā mazināt sāpes.