Pirms vairākiem gadiem Nebraskā, AK-SAR-BEN ("Nebraska" spoguļrakstā) hipodromā, tika rīkotas ļoti svarīgas sacensības. Šā pasākuma svarīgumu uzsvēra prominentas personas, tā saucamā "elite" un mītiem apvītas "karaliskās" personas. Šodien hipodroms un tā mistika ir pagātne. Līdzīgi, kā pirms gadiem tik populārie armijas veterānu un dienošo klubi. Aizgājušajos gados arī baznīcas apmeklējums bija ļoti populārs, pat obligāts, ja gribēji gūt panākumus biznesā. Šobrīd tā vairs nav.
Nesen es skatījos īsu Vaiomingas universitātes reklāmas video, kā nosaukums bija "Pasaulei nepieciešams vairāk kovboju". Es nekad neesmu bijis kovbojs, bet noskatoties video, man tā vēstījums šķita ļoti trāpīgs.
Pirms dažiem mēnešiem mūsu kopienā vienas nedēļas laikā notika divas bēres. Abās tika apglabāti man pazīstami vīri, abi šeit ilgu un kopumā garu mūžu nodzīvojuši un ar plašu paziņu loku. Es pieņēmu, ka arī bēres būs diezgan līdzīgas. Vairāk kļūdieties es nevarēju.
Uzņēmējdarbībā un profesionālajā pasaulē mēs parasti raugāmies, kā iegūt konkurences priekšrocības. Jaunas idejas, īpašas apmācības un iemaņas personālam, īpašā darbības niša, pakalpojumi un mārketings. Mēs nepārtraukti analizējam, kādus resursus varam izmantot, lai būtu soli priekšā mūsu konkurentiem. Nesen man atgādināja par vienu konkurences priekšrocību, par kuru vairums cilvēku pat neiedomājas.