Viens no pagrieziena punktiem manā garīgajā dzīvē bija pieaugušo Svētdienas skolas apmeklēšana. Tā notika baznīcā Rietumvirdžīnijā, Čārlestonā, tikai dažus kvartālus no vietas, kur mēs kopā ar manu sievu Donnu dzīvojām. Nodarbības vadīja kāds vīrs, C.V. Lī. Viņš nebija garīdznieks, bet gan tehniķis uzņēmuma Union Carbide laboratorijā. Mani ļoti iespaidoja viņa mācīšanas veids un bija sarunas pamatā pirms nākamās svētdienas nodarbības.
Uz sarunu šovu ar emocionālu tēmu bija uzaicināti trīs viesi. Diskusija divu viesu un vadītāja starpā tā uzkarsa, ka viņi sāka viens uz otru kliegt. (Es zinu, ka mūsdienu raidošajos medijos tā šodien ir gandrīz vai norma, bet gribu izcelt to, kas notika turpinājumā.)
Iepriekšējā manis rakstītajā rakstā es stāstīju par grūtībām, ar kurām saskaramies, kad pametam tā saukto "komforta zonu" un vienlaicīgi par to, kā pārvarēt tā saucamo "baiļu zonu". Tagad mēs, kopā strādājošie, varam ieiet patiesā oāzē - "mācīšanās zonā"! Tā piedāvā daudzus izaicinājumus, bet arī lielas iespējas, lai atklātu jaunas prasmes, tādas, kuras nevaram atrast, atrodoties komforta zonā.
-
Sākums
- Publikācijas