3.daļa
Pienākusi izbraukšanas diena – 2. septembris. No mūsu šaurās ieliņas kravu (saiņus, plastmasas mucas) izved ar lieliem, rokām stumjamajiem divričiem līdz platākai ielai, tur to pārvietojam autobusos. Sakāpjam paši.
Lasīt tālāk... Pievienot komentāru
2.daļa
Iekārtojāmies hotelī Sherpa Guest House, kas atrodas vecpilsētā. Ieliņas šauras, pilnas ar cilvēkiem, velisopēdiem, velirikšām, trīsritēnu motocikliem, vieglajām automašīnām, vietām – govis, kas patiešām te tiek turētas par svētām, un daudz tūristu, ne vien no Eiropas vai Amerikas, bet arī indieši un ķīnieši.
Publicējam mums atsūtītos amerikāņu mākslinieka Daga Landis (Doug Landis) zīmējumus, kuri, ir ievērības vērti ar to, ka māksliniekam nav roku un viņš tos zīmējis, turot mutē zīmuli.
| Es neesmu tik labs, kā man vajadzētu būt, Es neesmu tik labs, cik es varētu būt, Es neesmu tik labs, cik es gribu būt, Bet paldies Dievam
Es esmu labāks nekā mēdzu būt. |
Biznesa vadītājs Džons Ouens (John Owens), savā grāmatā “Veiksmes paradokss” (The Paradox of Success), stāsta par to, kā ir atrasties korporācijas dzīves pašā virsotnē, bet personīgajā dzīvē pašā bezdibenī. Viņa sieva un divi bērni viņu pameta, darbinieki un citi vadītāji izvairījās no jebkādām neformālām attiecībām ar viņu, pat draugi kļuva tāli un auksti. Viņš bija kļuvis par klasisko biznesa vadītāju, kurš ir ļoti veiksmīgs biznesā, bet ir pilnībā bankrotējis ikdienas dzīvē.
-
Sākums
- Publikācijas