www.nepaliecviens.lv izmanto sīkdatnes, lai palīdzētu uzlabot tīmekļa vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās teicamu darbību.
 

Bildes
  
1994.gada 27 jūnijā Latvijas pasts izlaiž Veltījuma aploksni Nr.105 "Rihardam Zariņam-125". Rihards Zariņš (dzimis 1869.gada 27.jūnijā Viļķēnu pagasta Ķieģeļu muižā, bijis pārvaldnieka dēls; miris 1939.gada 21.aprīlī) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā. Kopā ar Vili Krūmiņu viņš radīja Latvijas Republikas ģerboņa attēlu; veidojis LR vērtspapīru, pastmarku, naudaszīmju un monētu metus.

R.Zariņš ir "Latvju dainu" pirmizdevuma pirmā sējuma vāka autors. Viņš veidojis arī ofortus ("Dzejnieka kaps"), litogrāfijas, reklāmplakātus, ilustrējis pasakas, zīmējis karikatūras, gleznojis akvareļus, sastādījis krājumu "Latvju raksti" trijos sējumos, kam ir liela nozīme latviešu tautas lietišķās mākslas apzināšanā. Nozīmīgs Zariņa daiļradē ir ofortu cikls "Ko Latvijas meži šalc" (tā centrā - Kurbads), kas veidots pēc latviešu teikām.

R.Zariņš mācījās barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1887-1895), kur iesaistījās arī pulciņā "Rūķis"; pēc tam studējis Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē. Atgriezies Pēterburgā, Zariņš strādāja Krievijas Valstspapīru spiestuvē, kur bija mākslinieks un tehniskais vadītājs (1899-1919). Pēc tam devās uz Latviju, kur kļuva par Valsts vērtspapīru spiestuves direktoru, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas grafiskās darbnīcas vadītāju (1920-1936).

R.Zariņš veidojis ekslibrus Jānim Rozentālam, Vilhelmam Purvītim, Jāzepam Vītolam, Jānim Misiņam u.c. Pirmo ekslibri viņš radīja savai nākamajai sievai Evai Sundblatei. Ekslibru centrā bieži atrodas kāda figūra, klusā daba vai ainava, raksturīga izrotāta apmale. Uzraksti veidoti gotu, latīņu vai angļu rondo stila burtiem.

R.Zariņu interesēja vācu renesanses ornamentika, dekoratīvās kompozīcijas, vācu romantisms, Karolingu laika ornamenti, tautiskais romantisms. Viņa mākslasdarbi ir ārkārtīgi dekoratīvi, izgreznoti, tajos parādās tādi tēli kā nāras, putni, lauztas sirdis, vīnstīgas.

Pēc pārliecības Zariņš bijis konservatīvs (atšķirībā no, piemēram, Jūlija Madernieka), vērsies pret modernismu.

Aploksnei mākslinieks, tīrāža un izdevējs nav uzrādīti. Aploksnes tika zīmogotas Rīgas 50. pasta nodaļā LV-1050. Aploksnes kataloga Nr.105; uz aploksnes redzamas dažas no R.Zariņa veidotajām pastmarkām Latvijas brīvvalsts laikā.


Veltījuma aploksne Nr.105 

Bildes
Spied uz bildes. Pārlapo bildes ar << >>


Uz aploksnes pastmarka no pirmās 1994.gada Standartsērijas - Latvijas Republikas novadu un pilsētu ģerboņi - "Vidzeme" 5(s).

Aploksnes nr.105 zīmogs

Bildes


[Ex libris] E. V. [E. Vīksne].1927. Krās. cinkogrāfija; 9 x 6,3 cm. Veidojis grafiķis Rihards Zariņš.


Bildes


Krievu cara nauda. Simt rubļu. 1910.gadā Nikolaja Otrā valdīšanas laikā izlaistā valsts kredītbiļete. Veidojis grafiķis Rihards Zariņš.

Bildes


Latvijas Republikas nauda. 500 rubļu. Iespiesta 1920.gadā. Mākslinieks Rihards Zariņš.

Bildes


1922.gadā, ieviešot latu, 500 Latvijas rubļu naudaszīmei tika uzdrukāts uzraksts «10 latu».

Latvijas Republikas nauda. 500 rubļu=10 lati. Mākslinieks Rihards Zariņš.









Sakts Cēsinieks







Saistītie raksti: Padomju pastmarkas pēdējā diena Latvijas filatēlijā



Bildes ©