Kādu laiku atpakaļ es rakstīju par ieguvumiem un ierobežojumiem, ja dzīvojam un strādājam "komforta zonā", vidē, kurā jūtamies komfortabli un ar kuru esam pazīstami. Tur mēs atrodam drošību, bet ilgstoša uzturēšanās šādā zonā var nodarīt kaitējumu mūsu personīgajai un profesionālajai izaugsmei. Kādēļ mēs tur paliekam? Es uzskatu, ka tas ir tā saucamās "baiļu zonas" dēļ.

Kad pieņemam svarīgu lēmumu, pametot komforta zonu, mēs ieejam nepazīstamā un neiepazītā sfērā, kuru raksturo pašapziņas trūkums. Bailēs par iepriekš nebijušiem izaicinājumiem, mēs varam sajusties bezspēcīgi un citu viedokļu ietekmēti. Tā vietā, lai drosmīgi sastaptos ar nezināmo, mēs bēgam attaisnojumos.

Bailes ne vienmēr ir sliktas. Tās mums liek uzmanīties, adrenalīna izdalīšanās mūs sagatavo iespējamiem draudiem. Bet bailes var arī paralizēt un atturēt no rīcības, iespējams, pat no soļiem uz izaugsmi un profesionālu tālākvirzību. Gadiem ejot, es esmu sapratis, ka tā ir mūsu dvēseļu ienaidnieka Sātana startēģija, kā par to brīdina Raksti. Mums ir teikts, ka viņš: "... staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt" (1. Pētera 5:8). Paralizējošas bailes mūs var padarīt par vieglu laupījumu.

Ir iespējamas daudzu veidu bailes. Bailes, ka kaut kas neizdosies pareizi. Bailes nepieņemt pareizo lēmumu. Bailes no tā, ko padomās citi. Bailes no nezināmā. Tas atsauc atmiņā Israēla cilvēkus, kad viņi tika atbrīvoti no verdzības Ēģiptē. Neskatoties uz pagātnes likstām, tomēr sajūtās bija palikusi "komforta zona" - zināmais. Nezināmā diskomforts pārvērtās bailēs. Viņi sāka racionalizēt: "Nebija jau nemaz tik traki." Viņi vēlējās padoties un griezties atpakaļ pie Ēģiptes "sīpoliem un ķiplokiem". Apbrīnojami, viņi nosprieda, ka labāk ir mirt Ēģiptē nekā izdzīvot tuksnesī.

Nemiers jeb bažas tiek sauktas par vienu no šā gadsimta ļaunumiem, kas ietekmē visus vecumus, sākot no bērniem līdz sirmgalvjiem. Mēs baidāmies par lietām, kuras vēl nav notikušas un, iespējams, nekad arī nenotiks. Kā mums tikt galā ar bailēm? Bībele mums dod ļoti vērtīgas vadlīnijas:

 

Dieva pavēle. Vēršoties pie Israēla, Dievs instruēja: "Vai Es neesmu tev pavēlējis: esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi." (Jozuas 1:9). Vienalga, atstāt komforta zonu vai sastapties ar būtisku izaicinājumu, tikt konfrontētam ar bailēm ir dievisķa pavēle. Mēs to varam pat uzskatīt par 11. bausli: "Tu nebīsties.. ." (Psalmi 91:5).

Uzvarētāja gars. Apustulis Pāvils bija Timoteja mentors. Timotejam šķita, ka viņš ir jūdu līderu, kuri nevēlas pamest savas komforta zonas, ielenkumā. Pāvils viņu izaicināja uzdrošināties uzvarēt. "Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu" (2. Timoteja 1:7).

Pārliecība par spīti nenoteiktībai. Bailes nereti nāk nelūgtas. Apstākļi, problēmas un šķēršļi uzbrūk mūsu ticībai. Tomēr, balstoties uz savu personīgo pieredzi, psalmists Dāvids raksta: "Mani ienaidnieki nemitīgi mani vajā, jo daudz ir to, kas saceļas pret mani savā lepnībā. Izbaiļu brīžos es paļaujos uz Tevi!" (Psalmi 56:3-4).

"NĒ" bailēm, pat bailēm no nāves. Dzīve var ievest bezcerīgās situācijās, kad šķiet, gals ir neizbēgams. Bet Dieva vārds nāk ar nepārvaramu spēku: "Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis..." (Psalmi 23 :4).

Vai esat ārpus komforta zonas un baiļu zonā? Mēs varam būt mierīgi, jo zinām, ka Visvarenais Dievs ir kopā ar mums. Ir vērts satapties ar baiļu zonu, jo, kā es rakstīšu turpmākajā rakstā, nākamais solis ir mācīšanās zona!