Brīvības piemineklis


   Pirmā ideja celt pieminekli Brīvības cīņās kritušo piemiņai radās toreizējam Latvijas premjerministram Zigfrīdam Anna Meirovicam 1920.gadu sākumā. Viņš uzdeva izstrādāt neteikumus konkursam par ''piemiņas staba'' celtniecību.

Bija vairākkārtēji konkursi, kuros piedalījās tēlnieki: Burkards Dzenis, Emīls Melderis, Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns, kā arī arhitekti Eižens Laube un Ernests Štālbergs. Tomēr konkursus vajadzēja rīkot arī 1923. gadā, tad arī pirmo reizi parādījās nosaukums ''Brīvības piemineklis''.
Aviators

    Raksta autors iepazīstoties ar pazudušā miljonāra- aviatora biogrāfiju, mēģina skaidrot viņa piedzīvoto ar rakstu vietām, kas vēsta par cilvēka patieso, paliekošo bagātību. Vai piedzīvojumu meklēšana bija aviatora dzīves mērķis, ambīcijas vai arī viņa misija, iespējams palīdzēs skaidrot Dena Kadriela raksts.
Valentīna un Valda

   Mana pirmā iepazīšanās ar nūjošanu notika Somijā, kad ciemojos pie draudzenes. Draudzenes dzīvokļa gaitenī es pamanīju divas nūjas ar tādiem savādiem zābaciņiem nūju galos. Draudzene paskaidroja, ka Somijā tautā iemīļota nodarbošanās ir ''nūjošana" -  Somijā nūjo gan lieli, gan mazi, gan arī cienījama vecuma kungi un dāmas. Somijā ir pat sava nūjotāju asociācija.
Aploksne Karogs

   Turpinām apskatīt Latvijas vēsturi pastmarkās un aploksnēs. Katras valsts galvenie simboli ir:karogs, himna un ģerbonis. Latvijas Republikas karogs ir tumši sarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā. Karogam ar likumu ir noteiktas garuma un platuma proporcijas 2:1,bet sarkanās un baltās proporcijas 2:1:2. Karogam pēc Latvijas valsts Heraldikas komisijas lēmuma jābūt atbilstošam krāsu standartam, kā sarkanajai tā arī baltajai. Sarkanajai krāsai jābūt karmīn sarkanai, tādēļ mūsu karogs pasaulē tiek dēvēts par Latvijas sarkano.
 
Privātuma Politika | Lapas karte | Archīvs