
Raksta autors Riks Bokss salīdzina divas kompānijas, kuras esot problēmu situācijā, rīkojas pavisam pretēji. Vai kompāniju rīcība palīdz nosargāt savu labo vārdu? Par to vairāk lasi rakstā.
Lasīt tālāk... Pievienot komentāru
Pirmā ideja celt pieminekli Brīvības cīņās kritušo piemiņai radās toreizējam Latvijas premjerministram Zigfrīdam Anna Meirovicam 1920.gadu sākumā. Viņš uzdeva izstrādāt neteikumus konkursam par ''piemiņas staba'' celtniecību.
Bija vairākkārtēji konkursi, kuros piedalījās tēlnieki: Burkards Dzenis, Emīls Melderis, Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns, kā arī arhitekti Eižens Laube un Ernests Štālbergs. Tomēr konkursus vajadzēja rīkot arī 1923. gadā, tad arī pirmo reizi parādījās nosaukums ''Brīvības piemineklis''.
Bija vairākkārtēji konkursi, kuros piedalījās tēlnieki: Burkards Dzenis, Emīls Melderis, Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns, kā arī arhitekti Eižens Laube un Ernests Štālbergs. Tomēr konkursus vajadzēja rīkot arī 1923. gadā, tad arī pirmo reizi parādījās nosaukums ''Brīvības piemineklis''.


Mana pirmā iepazīšanās ar nūjošanu notika Somijā, kad ciemojos pie draudzenes. Draudzenes dzīvokļa gaitenī es pamanīju divas nūjas ar tādiem savādiem zābaciņiem nūju galos. Draudzene paskaidroja, ka Somijā tautā iemīļota nodarbošanās ir ''nūjošana" - Somijā nūjo gan lieli, gan mazi, gan arī cienījama vecuma kungi un dāmas. Somijā ir pat sava nūjotāju asociācija.