
Makss DePrī ir vieds biznesa un profesionālās vides cilvēku un darba vides novērotājs un komentētājs, panākumiem bagāts korporāciju vadītājs, kurš sarakstījis vairākas grāmatas, tajā skaitā “Vadīšanas Māksla” (The Art of Leadership) un “Vadīšanas Spars” (Leadership Jazz). Viens no nesen lasītajiem citātiem mani iespaidoja īpaši.
Lasīt tālāk... Pievienot komentāru

Pirms vairākiem gadiem dr. Pols Brends (Paul Brand) un Filips Jansejs (Philip Yancey) sarakstīja grāmatu, kuras nosaukums ir “Sāpes – Dāvana, Kuru Neviens Nevēlas”. Ja nu kādai grāmatai ir piemērots nosaukums, tad šai nu noteikti. Jo kurš no mums gan vēlas piedzīvot sāpes? Kurš tās meklē?

Es pats diemžēl esmu bijis, un šādās tādās kategorijās esmu vēl joprojām, no visādiem kaitīgiem draņķiem atkarīgs cilvēks, sākot, ar nikotīna un marihuānas smēķēšanu, gan alkohola dzeršanu, gan azartspēļu spēlēšanu, gan pornogrāfijas blenšanu, utt., kas man pašam dzīvē ir radījis ne mazums problēmu, pazemojuma un kauna.

Kad es biju jauns, nopirku 100 cāļus, jauniešu lauksaimniecības kluba 4-H projektam. īsā laikā attapos, ka esmu iesaistījies olu biznesā. Kad 16 gadu vecumā tiku pie sava pirmā auto, sāku izvadāt olas, piegādājot tās klientiem tieši uz mājām. Biju ļoti pārsteigts atklājot, ka cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, jo manas olas bija lielākas un garšoja labāk nekā veikalā pirktās, pie kurām bija pieraduši. Es savas olas nosaucu par “Svaigs no fermas”. Mūsdienās tas drīzāk būtu “Brīvi turēts-dabisks.”