Starp zināšanām un gudrību: kur ir saistība?

 

Mūsdienu biznesa un profesionālajā pasaulē mēs varam atrast un iegūt zināšanas no daudzām vietām un daudzos veidos. Gudrība, no otras puses, nav ne tuvu tik viegli pieejama. To esmu piedzīvojusi pati. Pirms vairāk nekā 40 gadiem avīze publicēja manu vārdu, jo es biju saņēmusi pilnu stipendiju studijām Pontifícia Universidade Católica Kampinasā, Brazīlijā. Universitātes manā dzimtenē Bolīvijā bija slēgtas, un, tā kā es meklēju tehnisko izglītību, mans tēvs bija iesniedzis manus akadēmiskos dokumentus Brazīlijas vēstniecībā. Drīz pēc tam es vairs nebiju mājās. 

No Bolīvijas uz Brazīliju - tas bija tālu, bet ne tik tālu. No spāņu valodas uz portugāļu - tas bija citādi, bet ne pilnīgi. Tā bija tropiska valsts, bet ne gluži, jo gada vidū tur bija ziema. Grūti? Jā. Citādi? Jā, bet ne pilnībā. Mums bija līdzīga Dienvidamerikas kultūra. Tomēr es nevarēju nedomāt: kur es esmu? Bez ģimenes tuvumā, bez draugiem, atdalīta no savām saknēm un savā ziņā - bez savas ticības? Šķita, ka manas lūgšanas ir aizmirstas. Es sev teicu, ka man ļoti rūpīgi jāpārdomā, ko darīt, ko teikt un kurus iekļaut jaunā draugu lokā.

 

Katrs lēmums prasīja izvēlēties labāko un gudrāko risinājumu. Mani vecāki vienmēr bija bijuši mani lielākie gudrības avoti; es vairs nevarēju paļauties uz viņu padomiem. Es rakstīju vēstules, bet to piegāde prasīja aptuveni 15 dienas, un tikpat ilgi nāca atbildes. Tajā laikā nebija ne e-pasta, ne īsziņu, ne pat faksa. Un es jau saskāros ar jauniem jautājumiem, kas prasīja tūlītējus risinājumus.

 

Varbūt arī jūs šodien uzdodat to pašu jautājumu: "Kur es esmu?" Tas, kā mēs atbildam uz šo jautājumu, var ietekmēt visu mūsu dzīves gaitu. Ja mēs esam Jēzus Kristus sekotāji, Dievs ir ar mums, bet mēs ne vienmēr apzināmies, ka esam ar Viņu. Vientulības un baiļu sajūtas veido to, kā mēs saprotam pasauli un pieņemam lēmumus. Tā es dzīvoju: soli pa solim, ar ārkārtīgu apdomību un rūpību, bet arī ar dziļu vēlmi būt mazāk satrauktai un spontānākai. Kur es biju? Un vai gudrība bija ar mani?

Pēc manu universitātes profesoru domām, gudrību var atrast izlasīto grāmatu skaitā, izvērstu sarunu kvalitātē un atbildēs, ko pamato pamatoti cēloņu un seku argumenti. Viņiem nebija taisnības trūkums. Bet vēlāk es uzzināju, ka viens resurss nedrīkst trūkt nevienā grāmatplauktā - Bībele. Kā Čārlzs Spērdžens gudri novēroja: "Apmeklē daudzas grāmatas, bet padari Bībeli par savām mājām."

 

Vecās Derības Ījaba grāmata piedāvā palīdzību šo jautājumu atbildēšanā. Ījaba 28:12,14 jautā: "Bet kur gudrība atrodama? Un kur ir sapratnes mājvieta?" Dzelme saka: "Tā nav pie manis," un jūra saka: "Tā nav pie manis." Un Ījaba 28:20-22 mēs lasām: "No kurienes tad nāk gudrība? Un kur ir sapratnes mājvieta? Tā ir apslēpta visu dzīvo acīm, pat debesu putniem. Iznīcība un Nāve saka: "Mēs esam tikai dzirdējuši baumās par to."".

 

Dieva Vārda lasīšana ved mūs pie sapratnes caur pārdomām. Lūk, trīs piemēri:
1. Kur? Ījaba 28:23 saka: "Dievs saprot ceļu uz to, un Viņš vienīgais zina, kur tā mājo." Bez Dieva Vārda es dzīvoju ierobežota ar bailēm no kļūdām un vainas sajūtu.
2. Kā? Ījaba 28:13 saka: "Neviens nevar aptvert tās vērtību; tā nav atrodama dzīvo zemē." Nav ierasts dzirdēt, ka kāds tiek mudināts noliekties Dieva priekšā, lai lūgtu gudrību. Intelektuālā pasaule vērtē uzkrātu informāciju un personisko radošumu, uzticoties vientuļai domāšanai.
3. Vai tā vada? Ījaba 28:24 paziņo: "Jo Viņš redz zemes galus un skata visu zem debesīm." Vienīgais, kas patiesi var parādīt ceļu un vadīt jūsu dzīvi, ir Dievs.