Mākslas un amatniecības gadatirgi visā ASV strauji uzplauka 1960. un 70. gados. Meistarību toreiz bieži varēja vēlēties labāku. Gandrīz visu varēja saukt par "tautas mākslu". Apmācīšanas un mācekļu sistēma bija izzudusi, tāpēc cilvēkiem, kuri vēlējās kaut ko darīt ar savām rokām, prasmes bija jāattīsta pašiem. Iespējas mācīties bija ierobežotas. Tāda bija arī pieejamo rīku kvalitāte.

 

Tomēr kopš tā laika instrumenti koka, stikla, keramikas lietu un daudzu citu lietu izgatavošanai ir dramatiski uzlabojušies. Tagad mēs varam apmeklēt seminārus klātienē vai tiešsaistē, lai uzzinātu visu, ko vēlamies. Rezultāts ir pārsteidzoši augsts kvalitātes līmenis mākslas izstādēs un amatniecības gadatirgos. Amatieru vai nepilna laika juvelieri, podnieki un kokapstrādes darbinieki izgatavo skaistus priekšmetus, kas pirms 50 gadiem bija neiedomājami. Tas pats attiecas uz citiem amatniecības veidiem, piemēram, tēlniecību, fotogrāfiju un glezniecību.

 

Šī tiekšanās pēc kvalitātes ir pārgājusi arī uz rūpniecības precēm. Foto kameras, televizori, sadzīves tehnika un automašīnas pēdējo 10 gadu laikā ir uzlabojušās gandrīz visās komponentēs. Manas dzīves laikā man ir piederējušas daudzas automašīnas, un katra no pēdējām trim vai četrām tā ir bijusi labākā, kāda man līdz šim piederēja. Un mans jaunākais auto ir labāks par jebkuru no iepriekšējiem. Tas pats attiecas uz manu pašreizējo foto kameru.

 

Mācība tiem no mums, kas darbojas uzņēmējdarbībā, ir tāda, ka mums ir jāturpina ražot arvien labākus produktus. Tiekšanās pēc kvalitātes ir ilgtermiņā labākā biznesa stratēģija. Specializētā kafijas automātu konferencē pirms vairākiem gadiem viens no runātājiem uzdeva galveno jautājumu: "Vai jūs esat Nordstrom's (augstas kvalitātes universālveikals) vai Dollar Store (veikals par izdevīgām cenām)?" Tā kā mēs visi bijām specializējušies kafijas biznesā, tas nozīmēja, ka mums ir jādara labāk. Vairs nekādu ar rokām darinātu zīmju vai nolietotu mēbeļu. Kvalitāte ir svarīga visā.

 

Raksts nesenā biļetenā atgādināja lasītājiem, ka "Tas, kā mēs darām kaut ko atsevišķu, ir tas, kā mēs darām visu". Tāpēc mēs varam spriest par restorānu pēc tā, cik tīra ir grīda, vai arī ārdurvju krāsojums. Kāds ievērojams uzņēmējs sacīja, ka, darbojoties auto remonta biznesā, viņš ķeroties pie katras automašīnas, ar kuru viņš strādāja, uzvilka tīru baltu kombinezonu. Viņš nevēlējās sākt strādāt pie klienta automašīnas netīrās drēbēs. Darīt labāko, ko mēs varam katrā mūsu dzīves jomā, vajadzētu būt gan ieradumam, gan dzīvesveidam.

 

Šim uzsvaram uz kvalitāti ir arī garīgs aspekts. Pirmajā Bībeles grāmatā ir stāstīts, kā Dievs radīja gaismu, debesis un zemi, ūdeni un debesis, zvaigznes, visas dzīvās radības, ieskaitot dzīvniekus un augus un galu galā cilvēkus. Visa Viņa darba noslēgumā teikts: "Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs" (1. Mozus 1:31). Kā kāds ir teicis: "Dievs netaisa grabažas!"

 

Interesanti, ka Svētie Raksti izaicina mūs sekot Viņa piemēram. Vēstulē Kolosiešiem 3:17 mums ir teikts, "Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu darait Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu." Tad vairākus pantus vēlāk, varbūt, lai pastiprinātu jēgu, mums vēsta: "Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem Jūs jau kalpojat savam Kungam - Kristum" (Kolosiešiem 3:23;24). Ja mēs kalpojam un cenšamies godāt Dievu, pilnīgo Strādnieku, varam uzdrošināties Viņam piedāvāt mazāk nekā mūsu pašu labāko?