Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva
 

Bērni ar īpašām vajadzībām kopā ar vecākiem vasaras nometnē Dzintaros



Jūrmalā, Dzintaros no 3 līdz 7.jūlijam 11 ģimeņu bērni ar īpašām vajadzībām piedalījās vasaras nometnē, lai iegūtu jaunus draugus un labas smocijas. Nometnē par viņiem rūpējās brīvprātīgie jaunieši un profesionālie asistenti. Nometnes īstenošanā iesaistījās ASV armijas karavīri, Organizācija Caritas, Mātes Terēzes tuvākmīlestības ordeņa Žēlsirdības misionāri un Jauniešu Pastorālā Māja „Nepaliec Viens”.

 

Nogādāt ģimenes uz Dzintariem bija uzņēmušies ASV vēstniecības karavīri. Apbraukājot katra bērna dzīvesvietas, viņi rūpējās, lai pirmajā dienā visus dalībniekus atvestu uz Dzintariem, un nometnes pēdējā dienā visus aizgādātu atpakaļ.

Nozīmīgs notikums bērniem un liels atbalsts no šiem kareivjiem bija 6. jūlijā, ejot pastaigā līdz jūrai. Varēja redzēt, kā bērni priecājās par to, kad karavīru stiprās rokas tos cēla pāri ūdens virsmai, lai nogādātu krastā. Bērni burtiski „lidoja” ar  ratiņkrēslu un bija pārsteigti, un sajūsmā par notiekošo. Tas liek domāt, cik nepieciešams ir vīru spēks šāda veida nometnēs! Tas bija kā „vīrišķības” un “tēvišķības” apliecinājums daudziem klātesošajiem.

Katra diena sākās ar kopīgu Rīta Apli un dziedāšanu, sasveicinoties ar katru, nosaucot viņu vārdā. Pa dienu bija vēl viena kopīga nodarbība - esot kopā un sajūtot vienam otru, dziedot, zīmējot, kopīgi piedaloties muzicēšanā un leļļu teātra veidošanā, cepjot maizi... Pārējā laikā tika veikts darbs individuāli, piemērojoties ikvienam bērnam pēc tā spējām. Noslēdzot dienu, visi sapulcējās uz Vakara Apli un dalīšanos par dienā piedzīvoto. 

Starp nometnes brīvprātīgajiem bija divas Mātes Terēzes tuvākmīlestības ordeņa Žēlsirdības misionāres, māsa Elizabete un māsa Terēze. Viņas bija nometnes stūrakmens garīgajā nozīmē. Vadīja maizes cepšanas pasākumu, kurš bērnus priecē katru reizi, kad viņi saņem jau gatavu pašu mīcīto un veidoto maizīti. Māsas Elizabetes fizisko vingrinājumu nodarbība radīja patiesu prieku un jautrību, iesaistot tajā, gan asistentus, gan arī vecākus.

Svētdiena, 5. jūlijs, bija veltīta vecākiem. Asistenti parūpējās, lai bērni dotos pastaigā, bet vecākiem Dzintaru mājā bija savas īpašas nodarbības: sajust sevi, savas spējas, atbrīvot galvu no visām rūpēm un ļauties būt radošiem un atvērtiem savstarpējām sarunām, uzticot viens otram piedzīvoto.

Kā tāds vadmotīvs šai nometnei ir palicis kāds teikums, ko vecākiem 7. jūlija pēcpusdienā sacīja Ģimeņu un Laulību terapeits Māris Ķirsons:”Sāc ar sevi. Neprasi no tā bērna to, ko viņš nespēj izdarīt vai Tev dot”. Vai nav tā, ka sabiedrībā mēs bieži no šiem bērniem prasām pareizu un korektu uzvedību. Mēs neļaujam viņiem vienkārši būt.

Parunājot nometnē ar vecākiem, ir skaidrs, ka sabiedrībā vēl valda Tabu par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un ka tā īsti mēs nespējam līdz galam „iziet no savām komforta zonām”. Nevēlēšanās pieņemt, nevēlēšanās palīdzēt, nevēlēšanās risināt ar to saistītās lietas. Tāpēc arī, baidoties no atstumšanas un norāšanas, šīs ģimenes nevēlas tik bieži iziet sabiedrībā. Mēs bieži vien esam tie, kuri ir palikuši sterili un nedzirdīgi pret otra cilvēka vajadzībām. 


Spied uz bildes, lai apskatitu galeriju. Var izmantot < > taustiņus.


Šajās dienās neskatoties uz aptuveni 45 dažādu cilvēku klātbūtni, nometnē valdīja prieka un iekšēja miera gaisotne. Gan bērni, gan viņu vecāki Dzintaros jutās kā savās mājās, jutās brīvi un atpūtušies. Tieši tāpēc, ka viņi varēja būt tādi, kādi viņi ir.

Bērnus aprūpēja  brīnišķīgi un mīloši jaunieši, kuri ir gatavi kalpot un dot no sevis, nevis tikai ņemt. Viņi bija draudzīgi ar tiem, kuri, šķiet, ir vājāki, bet māca mums dzīves patiesību, māca patiesi mīlēt vienam otru. Darīt klātesošu Mīlestību.

Šāds Dienas Centrs Dzintaros bija daudzu cilvēku kopdarbs: ASV armijas karavīru palīdzība, Caritas organizācijas ar ziedotāju palīdzību nometnes pilnīgs finansiālais nodrošinājums, Mātes Terēzes tuvākmīlestības ordeņa Žēlsirdības misionāru darbs,  profesionālo asistentu un jauniešu no dažādām Latvijas malām un no Jauniešu Pastorālā Māja „Nepaliec Viens” beznosacījuma mīlestība, mūzikas skolotāja Jāņa Kurševa dziedāšanas māksla, šofera Naura Bobrovska pašaizliedzīga palīdzība, saimnieces Dainas pagatavotais gardais ēdiens.

Paldies jums visiem par šo pavadīto laiku kopā, piedzīvojot vienkāršas ikdienas lietas, bet ar lielu Mīlestību.





Biedrība „Nepaliec Viens"





Bilde ©




 
Privātuma Politika | Lapas karte | Archīvs