Esmu ergoterapeite ar daudzu gadu pieredzi darbā ar bērniem, vecākiem un skolotājiem. Es dzirdu sūdzības par uzmanības trūkumu klasē no katra skolotāja, kuru satieku. Kā profesionāla terapeite es redzu strauju to bērnu skaita palielināšanos, kuriem ir mācīšanās grūtības un citi traucējumi. 

 

Kā mēs zinām, mūsu smadzeņu darbība pielāgojas. Pateicoties videi, mēs varam padarīt mūsu smadzenes “stiprākas” vai “vājākas”. Es vēroju, ka, neskatoties uz vislabākajiem motīviem, mēs diemžēl attīstām savu bērnu smadzenes nepareizā virzienā. Un tam par iemeslu ir:

 

1. Bērni saņem visu, ko vēlas un kad vēlas
“Esmu izsalcis!” - “Pēc brīža es nopirkšu kaut ko ēdamu.” "Esmu izslāpis." - “Šeit ir tirdzniecības automāts ar dzērieniem.” “Man ir garlaicīgi!” - “Paņem manu tālruni.”
Spēja atlikt savu vajadzību apmierināšanu ir viens no galvenajiem veiksmes faktoriem nākotnē. Mēs vēlamies padarīt savus bērnus laimīgus, bet diemžēl mēs viņus padarām laimīgus tikai šobrīd un ilgtermiņā nelaimīgus. Spēja atlikt savu vajadzību apmierināšanu nozīmē spēju darboties stresa apstākļos. Mūsu bērni pakāpeniski kļūst mazāk sagatavoti rīkoties pat nelielās stresa situācijās, kas galu galā kļūst par milzīgu šķērsli viņu veiksmei dzīvē. Mēs bieži redzam, kā bērni nespēj atlikt savas vēlmes klasē, tirdzniecības centros, restorānos un rotaļlietu veikalos, kad bērns dzird “Nē”, jo vecāki viņa smadzenēm iemācīja nekavējoties saņemt visu, ko viņš vēlas.

 

2. Ierobežota sociālā mijiedarbība
Mums ir daudz darāmā, tāpēc mēs bērniem dodam gadžetus, lai arī viņi būtu aizņemti. Iepriekš bērni spēlēja uz ielas, kur ekstremālos apstākļos viņi attīstīja savas sociālās prasmes. Diemžēl gadžeti ir aizstājuši bērnus ar āra pastaigām. Turklāt tehnoloģija ir padarījusi vecākus mazāk pieejamus mijiedarbībai ar bērniem. Tālrunis, kas “sēž” ar bērnu mūsu vietā, nemācīs viņu sazināties. Visveiksmīgākajiem cilvēkiem ir attīstītas sociālās prasmes. Tā ir prioritāte!
Smadzenes ir kā muskuļi, kas trenējas un trenējas. Ja vēlaties, lai jūsu bērns varētu braukt ar velosipēdu, jūs iemācāt viņam braukt. Ja vēlaties, lai jūsu bērns gaidītu, jums jāiemāca viņam pacietība. Ja vēlaties, lai bērns varētu komunicēt, jums tas jā socializē. Tas pats attiecas uz visām citām prasmēm. Nav atšķirības!

 

3. Bezgalīga jautrība
Mēs saviem bērniem esam izveidojuši mākslīgo pasauli. Tajā nav garlaicības. Tiklīdz bērns nomierinās, mēs atkal skrienam viņu izklaidēt, jo citādi mums šķiet, ka mēs nepildām vecāku pienākumus.
Mēs dzīvojam divās dažādās pasaulēs: viņi atrodas mūsu “izklaides pasaulē”, un mēs esam citā, “darba pasaulē”.
Kāpēc daudzi bērni mums nepalīdz virtuvē un citur? Kāpēc viņi neizlaiž no rokām savas rotaļlietas?
Šis ir vienkāršs monotons darbs, kas trenē smadzenes darbam garlaicīgu pienākumu pildīšanas laikā. Tas ir tas pats “muskulis”, kas nepieciešams mācībām skolā. Kad bērni ierodas skolā un pienāk laiks rakstīšanai, viņi atbild: "Es to nevaru, tas ir pārāk grūti, pārāk garlaicīgi." Kāpēc? Tā kā funkcionējošs “muskulis” netrenē bezgalīgas jautrības. Tas trenējas tikai darba laikā.

 

4. Tehnoloģijas
Gadžeti mūsu bērniem ir kļuvuši par bezmaksas auklītēm, taču par šo palīdzību jums ir jāmaksā. Mēs maksājam ar bērnu nervu sistēmu, viņu uzmanību un spēju aizkavēt viņu vēlmju apmierināšanu. Ikdienas dzīve ir garlaicīga salīdzinājumā ar virtuālo realitāti.
Kad bērni ierodas skolā, viņi saskaras ar cilvēku balsīm un atbilstošu vizuālo stimulāciju pretstatā grafiskajiem sprādzieniem un specefektiem, ko viņi ir pieraduši redzēt ekrānos. Pēc stundām ilgas virtuālās realitātes bērniem kļūst arvien grūtāk apstrādāt informāciju klasē, jo viņi ir pieraduši pie augsta stimulācijas līmeņa, ko nodrošina videospēles. Bērni nespēj apstrādāt informāciju ar zemāku stimulācijas līmeni, un tas negatīvi ietekmē viņu spēju risināt akadēmiskās problēmas.
Tehnoloģija mūs emocionāli attālina arī no bērniem un ģimenēm. Vecāku emocionālā pieejamība ir galvenā bērnu smadzeņu barības viela. Diemžēl mēs pamazām atņemam no tā mūsu bērnus.

 

5. Bērni valda pasaulē
"Manam dēlam nepatīk dārzeņi." "Viņai nepatīk agri gulēt." "Viņam nepatīk brokastot." "Viņai nepatīk rotaļlietas, bet viņa labi pārzina par planšetdatoru." "Viņš nevēlas pati ģērbties."
To es pastāvīgi dzirdu no saviem vecākiem. Kopš kura laika bērni mums diktē, kā viņus izglītot? Ja jūs viņiem to atdosiet visu varu, viņi tikai ēdīs makaronus ar sieru un konditorejas izstrādājumus, skatīties televizoru, spēlēs uz datorspēles un nekad neies gulēt.
Kā mēs palīdzam saviem bērniem, ja dodam viņiem to, ko viņi vēlas, un nevis to, kas viņiem nāk par labu? Bez pienācīga uztura un laba nakts miega mūsu bērni skolā ierodas sakairināti, satraukti un neuzmanīgi. Turklāt mēs viņiem nosūtām nepareizus vēstījumus.
Viņi saprot, ka var darīt visu, ko vēlas, un nedarīt to, ko nevēlas. Diemžēl, lai sasniegtu savus mērķus dzīvē, mums bieži jādara tas, kas nepieciešams, un nevis tas, ko vēlamies.
Ja bērns vēlas kļūt par studentu, viņam jāmācās. Ja viņš vēlas būt futbolists, jums katru dienu jātrenējas.

 

Mūsu bērni zina, ko viņi vēlas, bet viņiem ir grūti izdarīt to, kas nepieciešams šī mērķa sasniegšanai. Tas noved pie nesasniedzamiem mērķiem un liek bērniem vilties.

 

Trenējiet viņu smadzenes! Jūs varat apmācīt bērna smadzenes un mainīt viņa dzīvi tā, lai viņš gūtu panākumus sociālajā, emocionālajā un akadēmiskajā jomā.

 

Lūk, kā:

 

1. Nebaidieties iestatīt ietvaru, robežas. Bērniem tie nepieciešami, lai viņi izaugtu laimīgi un veseli.
- Ieplānojiet maltīti, miega laiku un sīkrīku laiku.
-Padomājiet par to, kas der bērniem, nevis par to, ko viņi vēlas vai nevēlas. Vēlāk viņi par to jums pateiksies.
- Vecāku audzināšana ir smags darbs. Jums jābūt radošam, lai liktu viņiem darīt to, kas viņiem nāk par labu, lai gan lielākoties tas būs tieši pretējs tam, ko viņi vēlas.
- Bērniem ir vajadzīgas brokastis un pilnvērtīgs ēdiens Viņiem ir jāiet ārā un jāiet gulēt savlaicīgi, lai nākamajā dienā viņi varētu nākt uz skolu gatavi mācībām.
- Pārvērtiet to, kas viņiem nepatīk, par jautru, emocionāli stimulējošu spēli.

 

2. Ierobežojiet piekļuvi viedierīcēm un atjaunojiet emocionālo tuvību ar bērniem
- Pasniedziet ziedus, smaidiet, kutiniet, ielieciet piezīmi mugursomā vai zem spilvena, sagādājiet pārsteigumus, kopā dejojiet, rāpojiet kopā, cīnieties ar spilveniem. Rīkojiet dažādas ģimenes vakariņas, spēlējiet galda spēles, dodieties pastaigā kopā, brauciet ar velosipēdiem un vakarā staigājiet ar lukturīti pa mežu.

 

3. Iemāci viņiem gaidīt!
- Tas, ka garlaicīgi, ir normāli, tas ir pirmais solis ceļā uz radošumu.
- Pakāpeniski palieliniet gaidīšanas laiku starp “es gribu” un “es saņemu”.
- Centieties nelietot telefonus automašīnās un restorānos un iemāciet bērniem gaidīt, runāt vai spēlēt.
- ierobežojiet pastāvīgas uzkodas starp ēdienreizēm.

 

4. Māciet bērnam jau no agras bērnības veikt monotonu darbu, jo tas ir pamats turpmākajai darbībai
- Māciet tos pašiem sakārtot drēbes plauktos, sakārtot rotaļlietas, pakarināt drēbes, izpakot iepirkumu maisus un novietot tam paredzētajās vietās pārtikas produktus, saklāt no rīta gultu.
- Esiet radošs. Padariet šos pienākumus jautrus, lai smadzenes tos saistītu ar kaut ko pozitīvu.

 

5. Iemācīt viņiem sociālās prasmes
Iemācieties dalīties, spēt zaudēt un uzvarēt, paslavēt citus, sacīt “paldies” un “lūdzu”.
Balstoties uz manu terapeita pieredzi, es varu teikt, ka bērni mainās līdzi, ja vecāki maina savu pieeju audzināšanai. Palīdziet bērniem gūt panākumus dzīvē, izglītojot un apmācot smadzenes, pirms nav par vēlu.