Vajadzība panākt lielāku saskaņu starp darba un ģimenes dzīvi pausta nozīmīgākajos Eiropas Savienības politikas dokumentos. Šādi mērķi izvirzīti Eiropas Nodarbinātības stratēģijā un Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā, ģimenes politikas aktos. Pievērsties iespējām nodrošināt ģimenēm draudzīgākas darbavietas un darba vidi tiek aicinātas nacionālo valstu valdības. Uz šādu soli mudina fakts, ka arvien vairāk profesionālajai karjerai pievēršas sievietes, bet vīrieši iesaistās ģimenes dzīves aktivitātēs.

Dažādās sabiedrības grupu diskusijās aizvien biežāk priekšplānā izvirzās jautājums: kas cilvēka dzīvē ir svarīgāks – darbs vai ģimene? Nodarbinātības politikā atspoguļojas sabiedrībā dominējošais viedoklis, ka darbs indivīda dzīvē ir pakārtots ģimenei, tas ir ģimenes uzturēšanas līdzeklis. Skandināvijas valstīs prioritāšu maiņa vērojama pat jēdziena formulējumā. Proti, tiek sacīts: ģimenes un darba apvienošana, nevis otrādi – darba un ģimenes apvienošana.

Tomēr ne ES kopumā, ne arī Latvijā nav vienotas izpratnes par to, kas uzskatāma par ģimenei draudzīgu darbavietu. Ģimenei draudzīgas darbavietas principi pamatos ir universāli, taču katra organizācija meklē savu ģimenes atbalsta stratēģiju, kuru lielā mērā nosaka organizācijas darba specifika un iespējas.

Par galvenajām ģimenei draudzīgas darbavietas izpausmes formām tiek atzīts finansiāls atbalsts, atvaļinājuma iespējas, elastīga darba organizēšana, atbalsts bērnu un vecāku aprūpē, informatīvs un emocionāls atbalsts. Visnozīmīgākā no tām – elastīga darba organizēšana (variēšana ar darba laiku, iespēja strādāt attālināti), kas darba aktivitātes ļauj pieskaņot ģimenes vajadzībām, piemēram, gādāšanai par bērniem un gados veciem tuviniekiem.

Papildus uzziņām: Rīgas Latviešu biedrība, Zinta Gugane e-pasts  

Nepaliec Viens