Reizi gadā visas Eiropas valstis izdod pastmarkas ar vienotu tēmu un vienotu logo EUROPA. 2006. gadā apritēja 50 gadu pirmajām pastmarkām ar šo logo. Tiek uzskatīts, ka pirmā Eiropas pastmarku sērija Eiropā iznāca 1954. gadā Francijā un Itālijā. Latvijas Pasts šajā projektā iesaistījās 1994. gada 29. oktobrī ar 2 pastmarkām par vienoto tēmu "Sasniegumi zinātnē", 1995. gadā arī ar 2 pastmarkām par tēmu "Cīņa par mieru", bet 1996. gada tēma bija "Gada sieviete", Latvijas pasts šajā tēmā izvēlējās rakstnieci un esejisti Zentu Mauriņu.
Zenta Mauriņa - filosofe, rakstniece, esejiste, tulkotāja - šī apbrīnojamā sieviete dzimusi 1897. gada 15. decembrī Lejasciemā, bijušajā Vidzemes guberņā, mirusi 1978. gada 25. aprīlī Šveicē (Bāzelē) un apbedīta Krocinginē, Vācijā.
Viņa cēlusies no inteliģentas ģimenes, tēvs, Roberts Mauriņš, bija ārsts, bet māte, Melānija Mauriņa, pianiste. Tā kā tēvs bija ārsts, meitene uzaugusi Grobiņas doktorātā. Ģimenē bija vēl divas vecākas meitas. Piecu gadu vecumā pārslimojusi poliomielītu (bērnu trieku), zaudēja spēju staigāt, un visu mūžu bijusi piesaistīta ratiņkrēslam.
Bērnībā perfekti apguva vācu valodu. 1913. gadā iestājusies Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā, ko absolvējusi 1915. gadā. No 1921. līdz 1923. gadam LU studējusi filosofiju, bet no 1923. līdz 1927. - baltu filoloģiju. Pēc tam bijusi skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, lektore Latvijas Tautas Universitātē Rīgā un Mūrmuižā. 1929. gadā - arī pašas dibinātā studijā.
gadā Z.Mauriņa papildinājusi zināšanas filosofijā un salīdzinošajā literatūrzinātnē Heidelbergas Universitātē Vācijā. No 1937. gada līdz 1940. gadam rediģējusi "Daugavas Gadagrāmatas" literāro pielikumu.
Pirmā literārā publikācija publicēta 1919. gada 29. jūlijā Liepājas laikrakstā "Libausche Zeitung", tas bijis J.Akurātera stāsta "Mana vismīļā" tulkojums. Pavisam Latvijā līdz 1944. gada rudenim publicējusi 19 grāmatu: oriģināldarbi par Raini, Poruku, Dostojevski, Brigaderi, Danti, Frici Bārdu (doktora disertācija), 7 eseju krājumi par latviešu un cittautu rakstniekiem, tulkojumi, romāns "Dzīves vilcienā" (1941) un daudz rakstu periodikā.
1944. gadā kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrēja uz Vāciju. 1946. gadā pārcēlusies uz Zviedriju. No 1949. līdz 1963. bijusi docente Upsalas Universitātē. Kopš 1965. gada dzīvoja Vācijā Krocingenē.
Ārpus Latvijas laika posmā no 1946. gada līdz 1972. gadam publicēti 20 darbi latviešu valodā un 27 vācu valodā, kā arī viņas darbu tulkojumi angļu, krievu, zviedru, holandiešu, somu un dāņu valodā.
Daudz pūļu veltījusi arī tulkotājas darbam. No latviešu valodas vācu valodā pārtulkojusi 9 darbus, to skaitā K.Raudives "Haosa cilvēks" un "Silvestra Pērkona memuāri". Latviešu valodā šajā laikā pārtulkojusi 3 franču, 2 angļu, 2 norvēģu, 1 krievu autora darbu. Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Austrijā un Francijā savas dzīves laikā nolasījusi ap 600 publisku lekciju.
Latvijā padomju okupācijas laikā viņas darbība tika noklusēta vai nomelnota. Pašlaik iznāk jauni viņas darbu izdevumi. Kopotie raksti 10 sējumos.
Pastmarkas Nr. 394 (ch) drukātas suvenīrloksnītēs 5x2 vertikālos pāros "tet-beš" izpildījumā. Mākslinieks J.Utāns, perforācija 13¼:13¾, drukātas ofseta tehnikā Nīderlandes firmā "Joh. Enschede", nomināls 36(s), tirāža 500,000 gab. Viņa cēlusies no inteliģentas ģimenes, tēvs, Roberts Mauriņš, bija ārsts, bet māte, Melānija Mauriņa, pianiste. Tā kā tēvs bija ārsts, meitene uzaugusi Grobiņas doktorātā. Ģimenē bija vēl divas vecākas meitas. Piecu gadu vecumā pārslimojusi poliomielītu (bērnu trieku), zaudēja spēju staigāt, un visu mūžu bijusi piesaistīta ratiņkrēslam.
Bērnībā perfekti apguva vācu valodu. 1913. gadā iestājusies Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā, ko absolvējusi 1915. gadā. No 1921. līdz 1923. gadam LU studējusi filosofiju, bet no 1923. līdz 1927. - baltu filoloģiju. Pēc tam bijusi skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, lektore Latvijas Tautas Universitātē Rīgā un Mūrmuižā. 1929. gadā - arī pašas dibinātā studijā.
gadā Z.Mauriņa papildinājusi zināšanas filosofijā un salīdzinošajā literatūrzinātnē Heidelbergas Universitātē Vācijā. No 1937. gada līdz 1940. gadam rediģējusi "Daugavas Gadagrāmatas" literāro pielikumu.
Pirmā literārā publikācija publicēta 1919. gada 29. jūlijā Liepājas laikrakstā "Libausche Zeitung", tas bijis J.Akurātera stāsta "Mana vismīļā" tulkojums. Pavisam Latvijā līdz 1944. gada rudenim publicējusi 19 grāmatu: oriģināldarbi par Raini, Poruku, Dostojevski, Brigaderi, Danti, Frici Bārdu (doktora disertācija), 7 eseju krājumi par latviešu un cittautu rakstniekiem, tulkojumi, romāns "Dzīves vilcienā" (1941) un daudz rakstu periodikā.
1944. gadā kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrēja uz Vāciju. 1946. gadā pārcēlusies uz Zviedriju. No 1949. līdz 1963. bijusi docente Upsalas Universitātē. Kopš 1965. gada dzīvoja Vācijā Krocingenē.
Ārpus Latvijas laika posmā no 1946. gada līdz 1972. gadam publicēti 20 darbi latviešu valodā un 27 vācu valodā, kā arī viņas darbu tulkojumi angļu, krievu, zviedru, holandiešu, somu un dāņu valodā.
Daudz pūļu veltījusi arī tulkotājas darbam. No latviešu valodas vācu valodā pārtulkojusi 9 darbus, to skaitā K.Raudives "Haosa cilvēks" un "Silvestra Pērkona memuāri". Latviešu valodā šajā laikā pārtulkojusi 3 franču, 2 angļu, 2 norvēģu, 1 krievu autora darbu. Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Austrijā un Francijā savas dzīves laikā nolasījusi ap 600 publisku lekciju.
Latvijā padomju okupācijas laikā viņas darbība tika noklusēta vai nomelnota. Pašlaik iznāk jauni viņas darbu izdevumi. Kopotie raksti 10 sējumos.
Spied uz bildes. Pārlapo bildes ar << >>
Pastmarkas Nr. 394 Pirmās dienas aploksne, tirāža 20,000 eksemplāri.
Pastmarkas 394 Pirmās dienas zīmogs 39.
Piezīme: uz zīmoga nav norādīta dzēšanas vieta Rīga-50.
Pastmarkas 394 Pirmās dienas lapas priekšpuse.
Pastmarkas 394 Pirmās dienas lapas aizmugure.
