Bildes

3.daļa

   Pienākusi izbraukšanas diena – 2. septembris. No mūsu šaurās ieliņas kravu (saiņus, plastmasas mucas) izved ar lieliem, rokām stumjamajiem divričiem līdz platākai ielai, tur to pārvietojam autobusos. Sakāpjam paši.

Katmandu izrādās lielāka nekā sākotnēji domāju. Ilgi braucam pa dzīvām ielām cauri tādām kā priekšpilsētām. Gaiss smacīgs, ar izpūtēju gāzēm no daudzajiem dīzeļmotoriem. Ārpus pilsētas uz ceļiem daudz „korķu". Šogad musonu lieti lijuši sevišķi spēcīgi, ceļi vietām izskaloti, vietām nogruvumu aizbērti. Vīri, gaidot braukšanas atsākšanos, brīvi ceļmalā izčurājās. Kļūst sutīgs un smacīgs. Daļa pārvietojamies autobusam uz jumta, uz speciālas platformas. Braucot tur ir vējš, taču sēdēšana cieta, un ceļa grambās spēcīgi krata. Ceļš ved pa kalnu nogāzēm, vēlāk cauri tropu mežiem – palmas, banānkoki, bambusi, lielas papardes un lieli zirnekļi lielos tīklos starp koku zariem. Gar ceļmalām brikšņi, stipri smaržo kaut kādi augi.
EkspedicijaDaulagiri-3-2

Pēc septiņiem vakarā tumsā iebraucam Pokarā. Elles karstums, tomēr ir duša un tīras gultas. Pēc Nepālas mērogiem Pokara ir paliela pilsēta, tā atrodas 200km uz rietumiem no Katmandu. No šejienes sākas daudzi gājieni un braucieni uz augstāko kalnu masīviem. Pirmo riteni vispār šīs pilsētiņas iedzīvotāji ieraudzīja 1952. gadā, kad Pokaras centrā pļavā nolaidās pirmā lidmašīna. Pirmo automašīnu ar lidmašīnu atveda 1958. gadā. Kopš tā laika pilsēta strauji augusi. Šodien tajā dzīvojot 50 000 iedzīvotāju. Ir daudzas jaunu katedžu tipa celtnes. Pilsētiņa atrodas aptuveni 900 metru virs jūras līmeņa, ar subtropisku klimatu.
Pokarā ievēroju kaņepes. Kā vēlāk uzzināju, tās ir īstās kaņepes Cannabis sativa, no kurām var iegūt hašišu (marihuānu).

Pēc narkotisko vielu tirdzniecības aizliegšanas Nepālā narkomānu bari no Katmandu ar steigu pārvākušies uz Pokaru, jo tur šī hašiša kaņepe aug visās ceļmalās. Pokarā un ap to aug arī psilocibīnsēne, angliski magic mushrooms. Tā satur psilocibīnu, kas pēc savas iedarbības ir līdzīgs sintētiskajam LSD (lizergskābes dietilamīds) un Meksikas peijotas kaktusa meskalīnam. Šīs vielas izraisa krāsainas halucinācijas un ir pieskaitāmas narkotiskajām vielām. Psilocibīna sēni pārgriežot, griezuma vieta tūlīt krāsojas zila, sēne labi aug liellopu mēslos un tikai musonu periodā.
EkspedicijaDaulagiri-3-3

Ar autobusu turpinām ceļu līdz Kusmai, no kuras milzīgā kravas mašīnā mēs, mūsu krava, 50 nesēji (porteri), sakaru virsnieks, pavārs, pavāra palīgs, nesēju priekšnieks (sirdars) un divi viņa palīgi pa tikko būvētu asfalta ceļu nokļūstam Balungā. Seko pirmais ceļa posms kājām, kas gan ilgst tikai pusotru stundu – līdz Parses ciematiņam. Ieejam tajā relatīvi tīri, vēl samērā bālām un smaidīgām sejām un ziņkārībā ieplestām acīm. Ciematiņš mazs, netīrs, vienu šauru ieliņu kleķa mājām; māla grīdas, ēdiens tiek vārīts pavardos bez skursteņa. Nakšņojam kādas celtnes bēniņos uz lāvām, kas pārklātas ar kaut kādu audumu. Bambusa jumts, logu ailes bez stikliem. Mūsu nesēji satupušies uz citu māju kāpnēm, jūklis ar kravas izvietošanu. Cauri ciematam iet ēzeļu karavānas un nesēji, kas nes ap 50kg smagu drāšu ruļļus. No divām caurulēm tek ūdens, zem krāna var mazgāties, ja vien kāda nepāliete tur jau nemazgā traukus. Par ēst vārīšanu un ēdienu pasniegšanu rūpējas pavāri. Nesēji ēd atsevišķi, un es nezinu, ko īsti. Starp mūsu piecdesmit nesējiem ir piecas sievietes – viena veca sieva, viens precēts pāris ap četrdesmit un trīs jaunas meitenes gariem brunčiem un kakla rotām. Vakarā līst, ieliņa pludo. Cilvēki slēpjas zem jumtiem.







 
Turpinājums sekos...




Teodors Ķirsis

Rīgas Laiks

 



Ekspedīcija Daulagiri 8167 1.daļa
Ekspedīcija Daulagiri 8167 2.daļa

 

 

Bildes ©Jānis Busenbergs