Lacplēša Diena

  Turpinām apskatīt Latvijas vēsturi 1991.gada aploksnēs. Ir tāda vieta Rīgā, kur 11.novembrī pulcējas daudz ļaužu, arī valsts amatpersonas, notiek dažādi piemiņas pasākumi, - tas ir Sudrabkalniņš, piemineklis Rīgas atbrīvotājiem no Bermonta.

Vēsture ir tāda, ka pulkvedis Bermonts slepeni vienojās ar vācu ģenerāli Golcu par to, lai iekarotu Latviju. Bermonta armijā bija daudz karavīru ap 50000,- ap 40000 vāciešu, pārējie - krievi. Latvija šādu pavērsienu nebija gaidījusi. Kad bermontieši 8.oktobrī uzbruka Rīgai, ātri vien nonāca Daugavas kreisajā krastā, pārspēks bija liels, tādēļ, lai nosargātu Rīgu un varbūt arī neatkarības zaudēšanu visā Latvijā, Rīgas aizstāvēšanai cēlās karavīri, brīvprātīgie pat no studentu un skolēnu vidus; ikviens saprata ,cik svarīgi ir nosargāt Rīgu, pilsoņu vidū valdīja neaprakstāms patriotisms.

Daugavā gan stāvēja angļu un franču karakuģi, taču tie piekopa neitralitātes politiku, kaut arī bermontieši sāka apšaudīt šos kuģus. Šis gadījums vēlreiz pierāda tikai to, ka cerēt uz citu palīdzību Latvijai nekad nav bijis lemts.

Tomēr  Rīgas aizstāvji ,izrādot  ārkārtīgu dromi un patriotismu, nežēlojot savas dzīvības, pārcēlās pāri Daugavai un atbrīvoja Bolderāju un Daugavgrīvu.

Vissmagākās kaujas notika Sudrabkalniņa apkārtnē, droši vien tādēļ šeit izraudzīta vieta piemineklim Rīgas atbrīvotājiem no bermuntiešiem. 11.novembrī Bermontu padzina no Pārdaugavas.

Šajās dienās nodibināja Lāčplēša kara ordeni, un 11.novembris kļuva par Lāčplēša dienu.Tieši 11.novembris 1919.gadā uzskatāms par Rīgas atbrīvošanu no Bermonta un Lāčplēša dienas svētku iedibināšanu.

Kaujas turpinājās, un pamazām no Bermonta tika atbrīvota visa Latvija, varoņu nāvē krita gandrīz 1000 cilvēku. Neatkarīgās Latvijas laikā Sudrabkalniņā tika uzcelts piemineklis kritušajiem varoņiem, to atklāja K.Ulmanis. Latvijai tā ir svēta vieta, un katru gadu pēc neatkarīgas atjaunošanas gan šajā vietā, gan arī citviet Latvija svin Lāčplēša dienu, pieminot to dienu notikumus un pašaizliedzīgos brīvības cīnītājus.

1991. gada 11.novembrī Latvijas Pasts, atzīmējot Lāčplēša dienu, nāk klajā ar veltījuma zīmogošnu Nr.9 ar nosaukumu "Lāčplēša diena", kura 11.11.1991.gadā tiek veikta pasta nodaļā Rīga-50.  Uz zīmoga attēlots vairogs ar zobenu. Zīmogošna veikta uz 4 aploksnēm: A-3 "Brīvības piemineklis", A-4 "Vaidelotis", A-5 "Lāčplēsis", A-6 "Latvijas mazais ģērbonis" AVIO.



Aploksne A-3 Brīvības piemineklis
Bildes
Lai palielinātu, spied uz bildes. Pārlapot bildes ar << >>



Aploksne A -4 Vaidelotis
Bildes




Aploksne A-5 Lāčplēsis
Bildes




Aploksne A -6Latvijas mazais ģerbonis
AVIO
Bildes



Iespējams, ka kolekcināri ir šo zīmogu izmantojuši uz cita veida tajā laikā pieejamajām aploksnēm, kaut gan jau pēc neatkarības atgūšanas pašā sākumā lielas izvēles nebija. Aploksnes, kuras izmantotas Lāčplēša dienas zīmogošanai, mēs jau apskatījām agrāk. Apzīmogoto aplokšņu skaits ar šo zīmogu nav zināms.

Nākamajā reizē apskatīsim veltījuma  zīmogošanu Nr.1, kura pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas jau zīmogota uz speciāli šim gadījumam izgatavotas aploksnes. Šeit drusku atkāpjamies no hronoloģiskās secības, bet tas tāpēc,  ka tuvojas Lācplēša diena - 11.novembris.

Sakts Cēsinieks




Bildes ©