Iepriekšējā manis rakstītajā rakstā es stāstīju par grūtībām, ar kurām saskaramies, kad pametam tā saukto "komforta zonu" un vienlaicīgi par to, kā pārvarēt tā saucamo "baiļu zonu". Tagad mēs, kopā strādājošie, varam ieiet patiesā oāzē - "mācīšanās zonā"! Tā piedāvā daudzus izaicinājumus, bet arī lielas iespējas, lai atklātu jaunas prasmes, tādas, kuras nevaram atrast, atrodoties komforta zonā.
Mācīšanās zona nozīmē būt iesaistītam procesā, kurā tiek iegūtas vai pārveidotas jaunas prasmes, zināšanas, izturēšanās un vērtības, un kuras var tikt iegūtas, vai pārveidotas caur studijām, pieredzi, treniņiem, atdarināšanu un novērojumiem. Tas notiek atbilstoši katra cilvēka individuālajām īpašībām un mācīšanās stilam. Labākās metodes sevī iekļauj atbilstošus rīkus, kuri atbilst iecerētajiem mērķiem.
Korporatīvajā vidē to vislabāk zinām kā mentoringu. Mentors un mentorējamais, ko nereti sauc par protežē, kopīgi dodas abpusējas mācīšanās ceļojumā, esot īpašās attiecībās un daloties pieredzētajā, tādā veidā mācoties. Personīgi es nožēloju, ka līdz 30 gadu vecumam man nebija tā privilēģija - savs mentors. Ja man būtu savs mentors agrāk, es būtu varējis būt labāks savā profesionālajā lomā un būtu varējis izvairīties no daudzām pieļautajām kļūdām un nepareiziem lēmumiem.
Kopš tā laika esmu atklājis, ka veiksmīga mācīšanās prasa ļoti stingru apņemšanos no abām pusēm, gan skolotāja (mentora), gan tā, kurš mācās. Skolotājam tas jādara ar studenta pazemību, dodot vislabāko tiem, kuri mācās. Un tiem, kurus māca, būtu jābūt dedzīgiem saņemt nenovērtējamu dārgumu.
Šāda veida apmācība vērojama jau tūkstošiem gadu, pat ir kā Bībeles pamata daļa. Kristīgajā vidē mentorings ir labāk pazīstams kā māceklība. Šis unikālais mācību process prasa divu cilvēku iesaisti, kur viens, mācoties kļūst par Jēzus sekotāju, bet otrs, mācot pirmo, pats mācās, kā ir būt Jēzus no Nācaretes sekotājam.
Šī koncepcija ir tik svarīga, ka tā dominēja pēdējos vārdos, kurus Jēzus Kristus teica, gatavojoties atstāt Savu kalpošanu uz zemes. Viņš teica: "Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas. .. tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis" (Mateja 28.18-20). Pazīstama kā "Lielā Pavēle", tā reprezentē, kā mēs to sauktu mūsdienās, "pamatbiznesu", organizācijas pamata misiju. Viņš definēja katra Viņa sekotāja patieso uzdevumu - veidot mācekļus. Un noteica darbu apjomu - visas tautas un tāpat arī to, kā to paveikt - mācot.
Ir acīmredzams, ka mācīšanās un mācīšana neaprobežojas tikai ar garīgiem nolūkiem. Katra organizācija, kura investē apmācības aktivitātēs, lai darbinieki spētu sasniegt savu potenciālu pilnībā, gūs arī laicīgos augļus. Līdzīgi, cilvēks, kurš pats investē savā "mācīšanas zonā", atklās neiedomājamu iespēju logus. Mācīšanās ir uzdevums, ar kuru jādalās. Paturēt zināšanas tikai sev ir savtīgi. Kā apustulis Pāvils rakstīja savam protežē Timotejam: "Un, ko tu esi dzirdējis no manis, daudziem lieciniekiem klāt esot, to cel priekšā uzticīgiem cilvēkiem, kas būs noderīgi mācīt atkal citus" (2. Timotejam 2: 2).
TEL.: (402) 431-0002 ? FAX: (402) 431-1749
E-Mail: Web site: www.cbmcint.org
