Vārdam "rezerve" ir vairākas nozīmes un pielietojuma veidi. Tas, piemēram, var nozīmēt to niecīgo starpību, kad, ja kaut kas ir zem minimālā daudzuma, tad kaut kas nevar notikt vai arī turpmāk nav vēlams jeb iekārojams. Tā var būt robeža starp peļņu un zaudējumiem. Arī darba vietā. Ja jūsu kontā esošais pašu kapitāls - vērtspapīru vērtība, atņemot to, kas jums jāmaksā par brokeru pakalpojumiem, ir zemāka par uzturēšanas rezervi, brokeru sabiedrība var pieprasīt "papildus nodrošinājumu". Tas investoram var likt vai nu likvidēt savu pozīciju, vai arī veikt papildus investēšanu.

Problēma rodas, ja rezervju trūkuma dēļ mēs nevaram segt zaudējumus vai arī sasniegt nepieciešamos limitus, kad mums pietrūkst nauda vai krājumi, lai izpildītu prasīto. Bez izveidota uzkrājuma jeb rezerves, rezultāts var būt stresa un sāpju pilns, un pat katastrofisks. Ir dažāda veida "rezerves", tomēr tas attiecas uz mums neatkarīgi no tā, cik lieli būtu mūsu finanšu resursi.

Savā grāmatā "Margin" Ričards Svensons (Richard A. Swenson) raksta: "Rezerve ir telpa starp mūsu slogu un iespējām. Tas ir daudzums, kurš atļauts, pārsniedzot nepieciešamo. Tas ir kaut kas, kas ir paredzēts ārkārtas un negaidītām situācijām. Rezerve ir atšķirība starp atpūtu un izsīkumu, logs starp brīvu elpošanu un nosmakšanu."

Mūsdienās par mūsu resursiem sacenšas ļoti daudzas lietas, kas noved pie tā, ka daudzi no mums dzīvojam bez vērā ņemamām rezervēm attiecībā uz laiku un personīgajiem resursiem. Saspringti grafiki, ģimene, bizness, kalpošana, grūti sasniedzami mērķi, progresa ātrums, tehnoloģijas un mūsu vēlmes gūt panākumus mūs izsmeļ arī emocionāli, fiziski un finansiāli. Sekojot materiālām vērtībām, mēs ziedojam mūsu kognitīvās (garīgās un emocionālās) vajadzības. Tas viss mūs atstāj bez personiskajām vajadzībām izmantojamā, brīva laika, kurš mums ir nepieciešams, lai justos labi. 

Svensons raksta: "Slimība, dzīvot bez rezerves, ir viltīga, plaši izplatīta un lipīga." Viņš paskaidro, ka vairums no mums pat nezina, kas rezerve ir; mēs nesaprotam, ko nozīmē dzīvot bez rezerves, bet mēs noteikti izjūtam sāpīgās sekas.

Ārsts piedāvā šādu aprakstu:

"Bez rezerves nozīmē ierasties pie ārsta uz pieņemšanu, kavējot 30 minūtes, jo izgājāt no bankas 20 minūtes vēlāk kā plānots, jo aizvedāt bērnus uz skolu ar desmit minūšu kavēšanos, jo mašīnai beidzās degviela divus kvartālus pirms benzīntanka un maks bija palicis mājās."

Vai atpazīstat sevi? 

"Rezervi" ir sabotējis progress un prasības pēc panākumiem. Mēs esam dzirdējuši runas par zaļas zemes ilgtspēju. Bet kā ar "ilgtspējīgu" un "zaļu" dzīvesveidu? Lai saglabātu rezervi, jāspēj dzīvot apmierinātiem, progresa un iedomātas "labākas dzīves" ēnā. Bībele mums stāsta par patiesu gara mieru kopā ar Dievu un labklājību, kam nepieciešama pieticība: "...prātā sajukušu un patiesību zaudējušu cilvēku naidošanās - tādu, kas ar dievbijību cer iegūt peļņu. Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest" (1.Timotejam 6:5-7). 

Rezerve nerodas pēkšņi - mums jācīnās, lai to uzturētu. Mans darbs būvniecības nozarē mani ir iemācījis piedāvāt projektus un izvietot resursus, ņemot vērā neparedzētas situācijas un šķēršļus, kuri neizbēgami uzrodas. Mūsu darbam, biznesa budžetam vai ģimenes plāniem, noteikti sevī jāietver gan finanšu, gan laika rezerves, lai varētu pielāgoties negaidītiem izdevumiem un notikumiem. Raksti mums dod padomu: "Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai... kurš ķēniņš, kas grib iet karot pret otru ķēniņu, papriekš neapsēdīsies, lai apspriestos, vai viņš ar saviem desmit tūkstošiem varēs stāties pretim tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem?" (Lūkasa 14:28,31).

 

Rūdolfs Dainis Šmits

Pievienot komentāru