Mana šodienas tēma ir prieks jeb līksmība – kas tāds, par ko biznesa un profesionālajā pasaulē nemēdz īpaši bieži runāt. Parasti mēs runājam par laimi un cik laimīgi jūtamies, vienalga, vai noslēdzot līgumu, piesaistot jaunu klientu, veicot pārdošanas darījumu, saņemot paaugstinājumu vai algas pielikumu, arī atrodot jaunu darbu, cerībā, ka tajā būs iespējams sevi realizēt pilnīgāk. Bet kad jūs pēdējoreiz esat dzirdējuši, ka kāds runā par piedzīvotu prieku?
Nesen ar dažiem draugiem runājām par šiem šķietami līdzīgajiem vārdiem - prieku un laimi. Tomēr sarunas laikā konstatējām arī būtiskas atšķirības. Piemēram, laimes sajūta ir ļoti saistīta ar pašreizējā brīdī notiekošo. Es varu justies laimīgs, jo nelīst, vai arī justies nelaimīgs, jo kafija atdzisusi. No otras puses prieks vairāk sastīts ar attieksmi. Prieks ir attieksme pret dzīvi, kā uztveram ikdienā notiekošo, gan labo, gan slikto, kamēr laime tipiski atkarīga no situācijas.Prieks arī var būt vairāk nekā rakstura iezīme, iekšēja īpašība, kas caurstrāvo cilvēka dzīvi.
Diskusijā secinājām, ka mūsu prieka līmenis var ietekmēt to, kas mums liek būt laimīgiem. Piemēram, ja esam dzīvespriecīgi, mēs daudzās lietās saskatām labo, nelieli iepriecinājumi mums liek justies laimīgiem un problēmas šķiet kā izaicinājumi, nevis nepārvarami šķēršļi. Cilvēkiem bez dzīvesprieka ir grūti atrast laimes brīžus, un katra problēma tiek uztverta kā nozīmīgas grūtības.
Es sevi uzskatu par dzīvespriecīgu, kas nozīmē, ka pat šķietami nebūtiskas lietas mani var darīt laimīgu. Man ir laimējies, ka biznesi, kuros esmu iesaistījies, bijuši vērsti uz to, lai cilvēkus padarītu laimīgākus. Gan izklaides jomā, gan izgatavojot fotogrāfijas, gan kā kafejnīcas īpašnieks un nesenāk arī atjaunojot vecas fotogrāfijas – vairums cilvēku, dodoties prom, plati smaidīja. Tase labas kafijas var likt pasmaidīt, bet ne tuvu tik kā atjaunots izbalējis fotouzņēmums.
Interesanti, ka Bībele maz runā ar laimi, bet daudz runā par prieku. Lūk, dažas vietas, kur teikts, kā mums jāattiecas pret ikdienu, vienalga, darbā, mājās vai nodarbojoties ar mūs interesējošām lietām vai hobijiem:
- Priekam jābūt mūsu pastāvīgam kompanjonam. Ja kāds saka, ka visu laiku ir laimīgs, uztverat to ar skepsi. Jo ikvienam dzīvē gadās nepatīkamas situācijas. Bet iekšējs prieks ir kvalitāte, kam nav saistības ar ārējiem apstākļiem. Tādēļ mums ir teikts: “Esiet priecīgi vienumēr” (1. Tesaloniķiešiem 5:16).
- Prieku nenosaka apstākļi. Ja kāds jums teiktu: “Esiet laimīgi, lai kas arī nenotiktu.” Vai jūs piekristu? Bībele mūs māca: “Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma” (Jēkaba 1:2-4).
- Prieku noska mūsu ticība un paļaušanās uz Dievu. Cita Rakstu vieta, kuru arī raksta Pāvils, kuram nebija sveši dažādi pārbaudījumi, raksturo prieku kā ticības Dievam blakusproduktu. “Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību. Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība – cerību…” (Romiešiem 5:2-5).
TEL.: (402) 431-0002 ? FAX: (402) 431-1749
E-Mail: Web site: www.cbmcint.org
