PETĪCIJA PAR ZVĒRAUDZĒŠANAS AIZLIEGUMU LATVIJĀ
Latvijas Republikas Saeimai
 
Latvijas zvēraudzētavās ik gadu nežēlīgos apstākļos izaudzē un nogalina vairāk nekā pusmiljonu dzīvnieku – lapsas, ūdeles un šinšillas. Dzīvnieku ciešanas zvēraudzētavās var izbeigt, vienīgi aizliedzot šo cietsirdīgo praksi ar likumu. 
Zvēraudzētavās dzīvniekus visu mūžu tur šauros stiepļu sprostos, kas liedz viņiem iespēju apmierināt pat sugai raksturīgās pamatvajadzības – skriet, peldēt, medīt, rakt alas, veidot ģimenes. Ūdeles, kas ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, sprostos ir spiestas mitināties kopā ar citiem dzīvniekiem. Zvēraudzētavās ūdelēm nav iespējas peldēt, kas šiem daļēji ūdenī dzīvojošajiem dzīvniekiem ir neatņemama dzīves daļa. Ierobežotajos apstākļos dzīvniekiem attīstās stereotipiska uzvedība, t.i. bezmērķīgas atkārtotas kustības, kas liecina par nepiemērotiem dzīves apstākļiem un ilgstošu stresu. 
Būtiska problēma zvēraudzētavās ir kanibālisms. Sprostā neatrodot citas nodarbes, stiprāki dzīvnieki mēdz uzbrukt vājākiem, tos smagi savainojot vai pat nogalinot. Sprostā dzīvniekiem nav iespējas paslēpties vai aizmukt vienam no otra. Zvēraudzētāji izvēlas nogalināšanas metodes, kas vismazāk kaitē kažokādas kvalitātei, tai pašā laikā maz uzmanības pievēršot dzīvnieka nesāpīgai nonāvēšanai. Ūdeles, kas dabā lielu daļu laika pavada ūdenī un var aizturēt elpu uz ilgu laiku, nogalina gāzes kamerās. Dažreiz pat pēc 20 minūtēm smacēšanas dzīvnieki mēdz palikt dzīvi. Lapsas un šinšillas tiek nogalinātas ar elektrību un var mocīties vairākas minūtes, līdz zaudē samaņu.
 
21. gadsimtā vairs nav vajadzības mocīt un nogalināt dzīvniekus, lai ražotu dekoratīvus apģērba elementus. Sabiedrība sagaida no saviem līderiem lēmumus, kas veidos labāku nākotni visneaizsargātākajiem starp mums – dzīvniekiem.
 
Ņemot vērā to, ka:
  • atkārtoti pētījumi Latvijas zvēraudzētavās parāda, ka šajās fermās nav iespējams nodrošināt dzīvnieku labturību;
    nogalināt dzīvniekus vienīgi viņu kažoku dēļ ir nevajadzīgi un neētiski;
  • divas trešdaļas Latvijas sabiedrības uzskata par nepieņemamu dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei;
  • zvēraudzēšanai nav būtiska pienesuma tautsaimniecībā un dažkārt tā tai pat kaitē;
  • citas Eiropas valstis aizliedz šo praksi;
aicinām Saeimu pieņemt aizliegumu Latvijā audzēt un nogalināt dzīvniekus viņu kažokādu iegūšanai, nosakot pārejas periodu fermu īpašnieku ieguldījumu kompensēšanai. 
 
 
Miljoniem dzīvnieku dzīvību ir Jūsu rokās. 
 
Vēstule Latvijas Republikas Saeimai
 
Katru gadu Latvijas zvēraudzētavās ar elektrošoku vai gāzes kamerās nogalina vairākus simtus tūkstošu nevainīgu dzīvnieku – lapsas, šinšillas un ūdeles. Šo savvaļas dzīvnieku turēšana industriālo fermu nožēlojamajos apstākļos ir nežēlīga un necienīga pret viņiem kā pret dzīvām būtnēm.
 
Mūsu sabiedrības un kultūras pamatā ir likta cieņa pret dzīvību. Mēs esam tapuši un attīstījušies kā cilvēki ilgā un sarežģītā ceļā, kura laikā būtiski mainījušies mūsu priekšstati par to, kas ir dzīva būtne un kādai jābūt mūsu attieksmei pret to. Mūsdienu ētikas normas aizliedz nogalināt un spīdzināt, mēs vienprātīgi nosodām vardarbību un cenšamies apturēt karus.
 
Pēdējā pusgadsimta laikā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas ne tikai mūsu zināšanās par to, ko jūt un pārdzīvo citas dzīvās būtnes, ir mainījusies mūsu attieksme pret dzīvniekiem un to tiesībām. Mēs esam sapratuši, ka cilvēka attiecībās ar dzīvniekiem ir jāņem vērā īpašas morālas prasības. Dzīvnieki ir morāli nevainīgi, tie nevar dot vai liegt savu piekrišanu tam, ko mēs ar viņiem darām, tie nevar pastāstīt par savām vajadzībām un ciešanām, tāpēc ir pilnībā neaizsargāti pret ekspluatāciju un vardarbību no cilvēka puses.
 
Cilvēks, atšķirībā no dzīvniekiem, ir morāla būtne, kam jāuzņemas noteiktu atbildību ne tikai par sevi, bet arī par sabiedrību, kurā dzīvo. Daudzi pētījumi pierāda saikni starp dzīvnieku ļaunprātīgu izmantošanu un citiem vardarbības veidiem, jo īpaši – pret sievietēm un bērniem. Tas nozīmē, ka pasaule, kurā notiek ļaunprātīga dzīvnieku izmantošana, ir mazāk droša arī cilvēkiem. Sabiedrība, kas pieļauj izņēmumus attieksmē pret vardarbību, nevar veiksmīgi cīnīties ar citiem vardarbības veidiem.
 
Kažokzvēru audzēšana konkrētas un šauras industrijas vajadzībām neapšaubāmi ir vardarbība pret dzīvām būtnēm. Šajā industrijā izmantotās metodes, dzīvnieku dzīves apstākļi, nogalināšanas paņēmieni un attieksme pret kažokzvēriem kā peļņas avotu ir morāli apkaunojoši un tiem nav nekāda ētiska attaisnojuma.
Ir pilnīgi nepamatoti pakļaut dzīvniekus ciešanām un nāvei, lai ražotu cilvēka eksistencei nebūtiskas luksusa preces – kažokādas mēteļus un aksesuārus. Tam nav arī būtiska ekonomiska pamatojuma ne valsts attīstībā, ne pašas industrijas dzīvotspējā, kas piedzīvo lejupslīdi un, lai izdzīvotu, spiesta samazināt izdevumus, tas ir, vēl vairāk pasliktināt dzīvnieku dzīves apstākļus.
 
Sabiedrības attieksme pret kažokzvēru audzēšanu ir mainījusies un likumdošanai būtu jāseko pārmaiņām sabiedriskajā morālē. Ja mūsu sabiedrībā tiek kriminalizēta nežēlīga izturēšanās pret mājdzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem, nav nekāda attaisnojuma pieļaut šādu praksi rūpnieciskā nozarē. Aizliegums audzēt kažokzvērus nogalināšanai nevar tikt uzskatīts par nepamatotu uzņēmējdarbības ierobežošanu. Tas ir likumīgs brīvības ierobežojums, gluži tāpat kā naida kurināšanas aizliegums ir likumīga vārda brīvības pārkāpšana. Nepastāv tāda lieta kā cilvēku tiesības būt nežēlīgiem.
 
Aizvien vairāk Eiropā un citur pasaulē ir to valstu, kas aizliedz kažokzvēru audzēšanu. Mēs uzskatām, ka arī Latvijā ir jāaizliedz kažokzvēru audzēšana – ne tikai, lai nodrošinātu cieņu pret dzīvību, bet arī tam, lai mēs dzīvotu labākā un drošākā cilvēku sabiedrībā. Ir pienācis laiks atzīt, ka kažokādas ir morāli un vēsturiski novecojusi luksusa prece, no kuras atteikties ir mūsu pienākums.
 
Mēs aicinām Saeimu pieņemt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas aizliegtu kažokzvēru rūpniecisku audzēšanu Latvijā.
 
 
Dzīvnieku Brīvība