Bībeles Stāsti Ziemassvētkos no Jelgavas internāta pamatskolas
 
  Sākam publicēt iesūtītos zīmējumus konkursam Bībeles Stāsti ZIemassvētkos. Zīmējumus no Jelgavas 1.sanatorijas internāta pamatskolas ir atsūtījuši skolotāja Dace Podniece ar audzēknēm Signi Balodi un Valēriju Oboznaju.
 


Jelgavas 1. sanatorijas internāta pamatskolas audzēkņu darbus recenzē Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzējs Guntis Dišlers. 
Guntis Dišlers


 
Guntis Dišlers


 
Noslēpumaino stāstu par Kristus Piedzimšanu Betlēmes kūtiņā visā pasaulē lasa - katru gadu no jauna. Brīnumains notikums! To attēlojuši mākslinieki jau kopš pašiem senākajiem laikiem, un katrs citādi: vecāk, noliekušies pār silīti, kas izstaro gaismu melnajā naktī, un ganiņi zem naksnīgajām debesīm, kurās iedegtas spožas zvaigznes. 

Ziemassvētki ne velti tiek saukti par ģimenes svētkiem. Tas tāpēc, ka mēs pieminām Svēto ģimeni - Jāzepu, Mariju, Bērnu. Savā ziņā ģimene - tā ir mājas baznīca, tikai maziņa. Tas nozīmē, ka baznīca nav tikai tā ēka ar torni un krustu, kurā ir ērģeles.Baznīca - tā ir mīlestība, atbildība un prieks būt kopā. Tā - pavisam vienkārši.

Valērijas zīmējumā galvenās ir priecīgās krāsas - dzeltenā, oranžā, tātad prieks. Bet, kas vēl svarīgāk - acis. Mātes laimīgais smaids, Jāzepa acīs mulsums, un Bērns, kas ienācis pasaulē ar savu īpašo likteni, Cilvēces Glābējs. Valērija ir uzzīmējusi galveno. Acis taču ir dvēseles spogulis, un arī logs uz mūžību. 

Signes zīmējumā redzami ganiņi, kas tajā svētajā naktī ganīja savas avis. Tā aizkustinošas uzticības apņemta bilde. Signei ir laba krāsu izjūta, jo zilajās debesīs spoži mirdz zelta zvaigzne, bet zemes cilvēki grimst noslēpumainā violetā krēslā. Dievišķā pasaule un cilvēciskā, zemes pasaule - it kā katra par sevi, bet šajā svētajā naktī satikušās. 

Jelgavniecēm ļoti laba krāsu izjūta!


 
 

Bildes ©BpDz