|
Kad azartspēles kļūst par atkarību

Sveicināti! Es esmu atkarīgs no azartspēlēm, mani sauc ... ........ Tā katru ceturtdienu, trīs gadus un vienpadsmit mēnešus, es uzsāku runu Azartspēļu Atkarīgo sanāksmē. Es labi atceros to ziemas vakaru, kad kārtējo reizi, zaudējot pēdējo santīmu beidzot sapratu, ka es patiešām esmu gatavs pārtraukt iznīcināt sevi, piedaloties azartspēlēs, bet man nav pa spēkam izdarīt to pašam.

Tūkstošiem reižu, gadiem ilgi, es rīkojos vienādi un saņēmu vienu un to pašu rezultātu, ar cerību, ka kādu dienu rezultāts būs atšķirīgs. Tāpat kā neprātis, kas atkal un atkal ķeras pie metāla stieņa, kas nokaitēts līdz baltkvēlei cerot, ka kādu reizi viņš ne apdedzinās roku, tā arī es cerēju mainīt savu dzīvi uz labāko pusi ar azartspēļu palīdzību.

Kāds iekrīt šajā bezdibenī pakāpeniski, kāds diezgan ātri kļūst atkarīgs. Man pietika vienas reizes, lai justu nepārvaramu vēlēšanos atgriezties vēl un vēl. Kā es saprotu tagad, tas bija saistīts ar mana rakstura īpašībām. Ar spēļu automātu un karšu kombināciju palīdzību radās ilūzija, ka pastāv iespēja nopelnīt vieglu naudu nepieliekot pūles. Viss šķita tik vienkārši, nevajag smagi strādāt, grūti mācīties, nāc un vinnē. Tieši šeit izpaudās mana rakstura negatīvās īpašības: pašlepnums, alkatība, sevis žēlošana, vēlme saņemt visu un uzreiz (katram tās ir citas).

Dažādu iemeslu dēļ tās manī attīstījušas kopš bērnības. Kāre mēģināt atkal un atkal, laimēt naudu kazino kļūst par galveno ideju. Diezin kāpēc sāku domāt, ka tas dos man spēju  kļūt par nozīmīgu un spēcīgu personību, veiksmīgu vīrieti. Visas pārējās cilvēciskās prioritātes un pienākumi pakāpeniski kļuva par nevajadzīgiem atsvariem. Draugi, dzīvesbiedre, vecāki, darbs kļūst par kaitinošiem šķēršļiem, kuri atņem laiku un resursus manai svarīgākai vērtībai dzīvē- spēlei.
Tāpat kā jebkura atkarība, azartspēļu atkarība ir viltīga, izmaiņas raksturā notiek pakāpeniski, izmaiņas personībā ir neredzamas pašam spēlmanim. Pēkšņi sāku saprast, ka kaut kas nav kārtībā, bet tā kā neizjutu pārmaiņas sevī, tad radās sajūta, ka apkārtējā pasaulē un cilvēkos apkārt ir notikušas dažādas negatīvas izmaiņas. Cilvēki kļūst nikni, negrib vairāk sazināties, rodas problēmas - parādi un meli, realitāte kļūst pretīgāka un pretīgāka, bet vēlme izvairīties no tās kļūst arvien spēcīgāka. Un uz kurieni spēlmanis var aizbēgt no realitātes?

Protams, uz kazino vai spēļu zāli. Tur neviens neko neprasa, laiks rit nemanāmi, un ir cerība atrisināt visas problēmas ar veiksmīgu likmi vai ar laimīgo kombināciju, kas parādās uz spēļu automāta ekrāna. Azartspēļu atkarīgais jau nevar atšķirt, kur ir fantāzija, kur- realitāte. Sanāk bezizejas situācija. Spēle rada problēmas, bet, lai izvairītos no problēmām, kaut uz laiku par tām aizmirstu, spēlmanis atkal iet uz kazino, un ar to tikai palielina savu problēmas nastu. Un tā mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada.

Atkarība lēnā garā iznīcina visas jūtas un rakstura īpašības, kas neļauj tai justies ērti, tā aizņem vairāk un vairāk vietas prātā. Kaut kur pazūd draudzīgums, sirsnība un līdzjūtība. Par galveno kļūst sajūta, kuru var nosaukt par nemieru. Kā samaksāt parādus, kā samelot, lai par to neviens neuzzina, kur vēl aizņemties? Neprātīga cerēšana uz lielo laimestu, kas uzreiz atrisinās visas problēmas kļūst par apsēstību. Diemžēl vinnests nekad nav pietiekami liels, lai pārtrauktu spēlēt. Spēlmanis ir tik tālu no realitātes, ka nevar saprast, ka nauda kā vinnests vairs nav vissvarīgākais mērķis, tā ir nepieciešama kā ieejas  biļete spēļu pasaulē. Galvenā vajadzība ir spēle pati par sevi, kā process. Tas ir svarīgākais iemesls, kāpēc azartspēļu atkarīgajam nav iespēju atrisināt savas finansiālās problēmas ar vinnestu. Šodienas vinnests agri vai vēlu tiks zaudēts, nepieciešama jau ir pati spēle, nepieciešamība pēc iespējas ilgāk atrasties azartspēļu pasaulē.

Azartspēļu atkarīgais ir noslēpumains, nēsā visas problēmas sevī, jo to atzīšana varētu sarežģīt piekļuvi naudai, kura ir nepieciešama, lai varētu atrasties "pasaulē, kurā nav problēmu". Cilvēki vairs neaizdos naudu, tuvinieki vairs neticēs, melu shēmas, kuras darbojās gadiem ilgi, vairs nebūs uzticamas, būs jāatzīst problēmas personībā, un tas viss radīs draudus spēlmaņa ilūzijai, kura aizvien vairāk aizstāj realitāti. Iedomājieties cilvēku, kurš mostas ar domu par dzīves zaudējumu, veido plānus, kā iegūt līdzekļus, domā, kā atdot un uzreiz, kā aizņemties un atkal atdot, kā izskaidrot naudas trūkumu un vēlās atgriešanās mājās tuviniekiem, kā ātrāk tikt vaļā no visām ģimenes un darba saistībām, lai atkal aizietu spēles pasaulē, kura atkal un atkal pasliktina situāciju. Un tā dienu pēc dienas, gadu pēc gada. Raugoties no malas tas šķiet par neprātu, bet tā ir slimība, no kuras var zaudēt prātu, izdarīt pašnāvību vai iekļūt cietumā . Kāds no cilvēkiem, kuri katru dienu iet garām jums, var būt arī kāds jūsu paziņa, var būt atkarīgs no azartspēlēm.

Mūsu sabiedrībā azartspēļu atkarība netiek uztverta kā nopietna slimība, cilvēki domā, tas ir tikai stulbums vai rakstura vājums. Izskaidrot visas sāpes un izmisumu cilvēkam, kurš par laimi ir tālu no šīs situācijas nav iespējams, bet mums ir jārunā par to, lai sabiedrība izprastu, ka tā ir ļoti bīstama slimība, atkarīgiem no azartspēlēm tiešām vajadzīga palīdzība, tā pat kā alkoholiķiem vai narkomāniem.

Manuprāt, daudzu profesionāļu kļūda, kuri nodarbojās ar šo slimības terapiju, ir vēlme dziedināt no šīs atkarības, vēlme pilnībā izārstēt cilvēkus no azartspēļu atkarības. Bet, manuprāt, tā ir rakstura un gara problēma, nevis kastes ar mikroshēmām vai galda ar zaļu vadmalu. Nevar amputēt rakstura īpašības, kuras gadiem ilgi vadīja manu  uzvedību. Manā gadījumā es nevaru kā ar nazi nogriezt pašlepnumu, alkatību, sevis žēlošanu, bet manos spēkos ir samazināt šīs īpašības līdz minimumam, iemācīties ar tām sadzīvot, lai tās neapgrūtinātu man dzīvi. Domāju, ka spēļu atkarība ir līdzīga hroniskai slimībai, jāveic nepieciešamo profilaksi, jāuzrauga savu veselību un jādzīvo savu dzīvi, neaizmirstot, ka esi slims. Patiešām, atkarīgie no azartspēlēm visu dzīvi būs vienas likmes attālumā no pašiznīcināšanas, tā pat kā atkarīgais no alkohola vienmēr būs vienas glāzes attālumā no savas slimības.

Neiet uz vietām, kur spēlē, ņemt līdz naudas tieši tik daudz, cik nepieciešams, nesazināties ar tiem, kuri spēlē, darīt visu, kas palīdz atturēties no pirmās likmes tikai šodien. Ja rīt es ievērošu šos noteikumus, tad ir pilnīgi iespējams, rīt es arī dzīvošu bez spēles. Bet galvenais ir darbs pie sava rakstura īpašībām. Jāiet garu ceļu. Zaudēt sevi, kā izrādījās, var ļoti viegli un ātri, bet  piecelties pēc šī zaudējuma ir ļoti grūti, dažreiz pat neiespējami bez citu palīdzības. Lai atgūtu uzticību sev, atjaunotu attiecības ar tuviniekiem būs nepieciešama, centība un ilgtermiņa darbs. Bet jebkurš, kas atveseļojas, pateiks, ka atgūt pašapziņu, dzīvot bez meliem, sajust mieru ir tā vērts. Nekad nav par vēlu atzīt mūsu kļūdas, nekad nav pārāk vēlu būt laimīgam.

Azartspēļu Atkarīgo kopienā ir tradīcija, kad atnāk jaunatnācējs pastāstīt savu stāstu par izmisumu un cerību. Ja kāds jūt, ka ir gatavs pārtraukt savu dalību azartspēlēs, bet nevar pats ar to tikt galā, tad nāciet pie mums, uzklausiet mūsu dzīves stāstus un padalīties ar savējo. Pieņemiet palīdzības roku un Jūs vairāk nejutīsities vientuļi ceļā uz atveseļošanos.

Šodien es vairs nespēlējos ar savu dzīvi, ceru, ka jūs arī. Ja tomēr vēlaties saņemt atbalstu un saprotošu attieksmi pret savu problēmu, sazinieties ar mums.





Anonīms





Bilde ©
thelondonfog






Komentāri  

0 # Kita 2017-03-14 23:26
Esmu nonākusi šajā postā, jo tā ir vienīgā vieta, kur jūtos brīvi, pati ar sevi.
Lai gan pirms tam šīs iestādes neizraisīja nekādas emocijas, tagad esmu no tām atkarīga. Visu laiku ceru atgūt zaudēto un nomaksāt visus ātros kredītus, kurus pakāpeniski un bezatbildīgi aizņēmos. Ikreiz to darot, es apzinos, cik viss ir slikti. Bet atpakaļceļa vairs nav. Viss sliktais jau ir izdarīts!
Ja tik es spētu nomaksāt tos, es zinu pavisam droši, ka tur neatgrieztos. Ar maniem neoficiālajiem ienākumiem nav iespēju paņemt vienu veselu kredītu, lai apvienotu mazos.. maksāt varu, bet šobrīd esmu katastrofālā situācijā tos pagarinot. Es nezinu, ko man darīt! Neviens man vairs nevar palīdzēt. Ģimenei es neko neteikšu, man ir kauns. Es pat nezinu vai to vispār ir iespējams izstāstīt. Ģimene man ir kārtīga, ar labu labklājības līmeni.. un es šādi ieberzos..
Man ir bērns, kura dēļ man jādzīvo. Bet realitāte izejot no tās telpas mani sagrauj. Es domāju, ka vairs nevaru dzīvot.. man nav izvēles!
3k tā šobrīd ir mana "dzīvības cena". It kā nav daudz, citiem ir smagāk.. bet es pat vairs negaidu rītdienu, kad būs jāpagarina kārtējais maksājums, nesedzot ne centa no parāda.
Uz turieni vairs neiešu.. jo manis nebūs. Un ģimene tāpat uzzinās. Tik skumji tas ir.. novēlu citiem nekad, nekad nenonākt tādā situācijā un novērtēt par zemu šo atkarību. Tas var maksāt ne tikai naudu, bet arī ģimeni, veselo saprātu un dzīvību!
Lai Jums patiesi veicas to uzvarēt!
Atbildēt
0 # Juris 2016-07-11 03:59
sveiki jūs vel eksistējat ?
gribētu pievienoties
cenšos saņemties un visu manīt bet pagaidām nesanāk
Atbildēt
0 # DC Rīdzene 2016-07-12 12:56
Rīga, Brīvības 237/2
Anonīmie Spēlmaņi
(AS) 28473373
12 soļu grupa
Trešdienās, 19.00-20.00
Papildus uzziņām: 67105539
Atbildēt
0 # jānis 2014-06-25 16:07
Jā - perfekti par mani - es tikai nespēlēju - bet pašlepnums un kaut kāda vēlme dzīvot ideāli te un tagad ir novedusi mani līdz tam,ka neskatoties uz to, ka esmu savās aprindās labi zināms - esmu zaudējis lielāko daļu no saviem partneriem, draugiem, un gandrīz ģimeni...
Es aizņēmos...lai atdotu citus parādus...un tā tik uz priekšu. Kamēr saproti, ka nevari to riteni apturēt...Tagad mācos dzīvot bez meliem un citādāk.
Atbildēt
-1 # laiks 2013-02-03 16:49
Esmu zaudeejis visu savu gimeni majas naudu ,dalu draugus mkan vairs nav nekaa esmu kluvis par nastu citiem jo man jaameklee katru nakti kur paliktt ko dariit dziivei sadaa staavoklii nav jeegas ,es zinu ka jaasanemas bet baidos ka man nebuss speeka lai gan motivaacija ir mani beerni pie kuriem man diemzeel kauns braukt sobriid tikai dazi zin cik loti esmu pazudis es nezinu ko dariit esmu jauns man ir tikai 22 bet juutu ka esmu bezdibena peedeeja liimeni ja nekas nemainisies ja es pats nemainisos es kritiisu
Atbildēt
0 # specter 2013-01-22 00:16
kur juus var atrast.......sa juuta taada ka izshkjaidiishu savu pauari....nesap ratne kaa juus man varat paliidzeet
Atbildēt
+1 # Nepaliec Viens 2013-01-22 09:36
Esam Brīvības gatvē 237/2 (Vidrižu iela) trešdienās no 19:00.
Iepriekš varat sazināties ar Ēriku 26010757 vai Dimu 29224549.
Atbildēt
+1 # dostajevska spelmans 2012-12-29 23:55
Raksts daljeeji pilniigs trulums....kaad a studenta noveerojumi..ku rsadarbam...mom ent loteriju pirceeju beedas...iistam speelmanim necieniigs raksts.....man ir tikai 27.....bet es jau esmu bijis bezdibenii un atpakalj...esmu bijis bagaats un nabags 100x...esmu eedis vakarinjas par 1000 ls un esmu barojies no zupasvirtuves.. .mani vecaaki nekad ar godiigu darbu nav bijushi tur kur esmu bijis es....iedomaaja ties ka es pacelju vai nolaizu vinju 10 gadu algu 30 min...bet par iistu speelmani varu pateikt tikai 1 lietu...vinjsh muuzziigi ciinaas ar dziivi un dievu...ieveero paaris principus...1ne kad neaiznjemies speelej...2 nespeelee par cita naudu...3speele e tikai tad kad esi noreikjinaajies ar vissiem...un nepazudiisi:)
Atbildēt
+4 # Edīte 2012-09-28 12:34
Paldies, jūs man daudz palīdzējāt ar šo rakstu,es zinu būs grūti,bet es cīnīšos.
Atbildēt
+2 # Nepaliec Viens 2012-10-10 13:55
Ja esat sapratusi kur ir Jūsu kļūdas, tas jau arī ir daudz, lai viss izdotos.
Atbildēt