Matīss Meijers

  Matīss Meijers ir jauns rakstnieks ar lielu potenciālu. Nesen klajā nākusi viņa pirmā grāmata, pirmais stāsts „Vecāsmātes lielās dienas" ar radošās reklāmas aģentūras SIA WERB atbalstu. Par grāmatas māksliniecisko pusi rūpējās Mārtiņš Upītis.
Grāmata arī ir Matīsa projekta „Vecāsmātes lielās dienas" sastāvdaļa. To viņš īsteno sadarbībā ar portālu Bildēs par Dzīvi. Projekta mērķis ir no katras nopirktās grāmatas vienu latu ziedot veco ļaužu namiem Alūksnē, Valtaiķos un Pāvilostā. Vēl divus citus mēs apzināsim projekta beigās. Bildēs par Dzīvi piedalās grāmatas popularizēšanā un izplatīšanā, kā arī projekta noslēgumā palīdzēs apzināt un izvērtēt veco ļaužu namu vajadzības, lai varētu pēc iespējas lietderīgāk izmantot iegūtos līdzekļus.

Kopumā ir izdoti 5ooo grāmatas eksemplāri. Tātad projekta noslēgumā ziedojumam ir paredzēts savākt 5oooLs. Grāmata ir nopērkama projekta mājas lapā www.vecamate.lv , kā arī Jāņa Rozes grāmatnīcās un interneta grāmatnīcā visā Latvijā. Ideja par stāsta rakstīšanu radusies jau vairāk kā piecpadsmit gadus atpakaļ, par pamatu ņemot reālu notikumu vai, pareizāk sakot, pārpratumu virteni, kas tolaik piedzīvota Kurzemē.Grāmata ''Vecāsmātes lielās dienas'', iespējams, ir viens no visu laiku jautrākajiem stāstiem latviešu humorliteratūras žanrā. Tas vēsta par pāris pagalam trakām dienām Kurzemē vairāk kā divpadsmit gadus atpakaļ. 

''Sanāca tā, ka iedomātā trīsstūrī, ko veido Laide, Kazdanga un Kuldīga, satikās divi Zviedri. Patiesībā neviens no viņiem nebija skandināvs. Vēl vairāk - tikai viens bija cilvēks. Otrs - pelēki strīpains kaķis. Diemžēl par kaķi neko nezināja vecāmāte, kad Konstance izlēma viņai pasūdzēties par sava mīluļa nedarbiem. Visu, ko teica Konstance, vecāmāte attiecināja uz savu attālāku kaimiņu, pēc iesaukas Zviedri. Notikumā pēc savas gribas vai tīri nejauši iesaistījās arī citi - Andrejs, Aivars, Martas kundze un daži kaimiņi - un sanāca, iespējams, viens no lielākajiem pārpratumiem Kurzemē pēc Otrā Pasaules kara'', - stāsta grāmatas autors. 

Daudzus gadus grāmatas manuskripts nogulēja Matīsa skapja apakšā kopā ar dažādiem citiem papīriem, kā viņš pats atzīstas. Kaut arī laiku pa laikam kāds no jautro notikumu lieciniekiem šo stāstu atcerējies, mudinot stāstu sagatavot izdošanai, Matīss ilgu laiku šos ieteikumus ignorējis, uzskatot stāstā aprakstītos notikumus par nothing special. Taču vairāku likumsakritību iznākumā, pateicoties ģimenes atbalstam un autora entuziasmam, grāmata tomēr tika izdota.

„Vēl pāris gadus atpakaļ es biju dziļi pazaudējies sevī un pasaulē, pilns atkarībām un šaubām - es diezgan strauji gāju uz leju. Tad nāca iepazīšanās ar manu tagadējo sievu Ilzi, nāca grūti laiki, kuros viņa bija vienmēr kopā ar mani. Tad piedzima meitiņa, un tagad es varu teikt - vēl arvien esmu pilns ar pagātnes rēgiem, bet, nu, ir jāpaiet laikam, lai no tiem attīrītos. Tomēr manī atkal atgriežas bezgalīga ticība dzīves skaistumam un vienreizīgumam, un es esmu priecīgs. Daļa šī dzīvesprieka, dzīves spara ir arī stāstā ''Vecāsmātes lielās dienas''. Lasiet, ja arī ticat, ka jebkuras krīzes pirmām kārtām sākas cilvēku domās :)
Lai veicas!
Ar cieņu, Matīss".





Bildēs par Dzīvi 







Projektu rīko 

web

Projektu atbalsta

Bildēs par Dzīvi  Nepaliec Viens



 
Privātuma Politika | Lapas karte | Archīvs