Biznesa un profesionālajā pasaulē mēs ikdienas redzam un dažkārt arī pārciešam sekas tam, ka cilvēki darbojas un pieņem lēmumus bez skaidras, labi pārdomātas pārliecības. Kā kāds ir teicis: "Ja jūs ne uz ko nepastāvat, tad jebkas būs par iemeslu jūsu krišanai."

Vārdnīcas parasti pārliecību definē kā ciešu ticību. Patiesībā tomēr pārliecība ir kas daudz vairāk. Jūsu pārliecība tāpat ietver jūsu vērtības, apņemšanās un motivāciju. Man patīk pārliecības definīciju, kuru dzirdēju no Bībeles skolotāja Hovarda Hendrika: „ Ticība ir kaut kas tāds par ko Tu esi gatavs diskutēt. Pārliecība ir kaut kas tāds, par ko Tu esi gatavs atdot dzīvību.” Pārliecības nosaka mūsu uzvedību. Tās motivē mūs rīkoties noteiktos veidos.

Piemēram sākotnēji,  kad cilvēki kļūst par Jēzus sekotājiem, daudzas lietas viņi dara tāpēc, ka citi kristieši to iesaka vai sniedz piemēru. Viņi lūdz, lasa Bībeli un apmeklē dievkalpojumus, jo vēlas līdzināties citiem.

Tas ir ļoti saprātīgi jauniem ticīgajiem. Arī mazi bērni mācās līdzīgā veidā. Tomēr,  mums augot un pieaugot, jāattīsta un jāizveido savs personīgais pamatojums tam, ko darām. Šie iemesli arī kļūst par pārliecību. Lūk, daži principi par pārliecības veidošanu:

Bibliskas pārliecības ir būtiskas garīgai izaugsmei un briedumam. Mūsdienu pasaulē ironiskā kārtā cilvēkiem bieži ir stingra pārliecība saistībā ar nebūtiskiem jautājumiem (tādām lietām kā sports, apģērbs un mūzika), kamēr saistībā ar būtiskiem jautājumiem pārliecība ir vāja (starpība starp laboun slikto).

Mēģiniet izveidot savu garīgo pārliecību sarakstu. Vai jūsu pārliecības ir vājas attiecībā uz kādu no būtiskiem jautājumiem? Bībele mūs māca: “ Esiet modri, stāviet ticībā, turieties kā vīri, esiet stipri! Viss jūsu starpā lai notiek mīlestībā …padodieties arī jūs tādiem un ikkatram, kas strādā līdzi un pūlas.” (1. Korintiešiem 16:13-16).

Cilvēki bez pārliecības ir pakļauti apstākļu žēlastībai. Ja jūs nenosakāt, kas jums ir svarīgs un kā jūs dzīvosiet, tad citi to noteiks jūsu vietā.

Cilvēki bez pārliecības ir vājas personības, kuras bez domāšanas seko pūlim. Es ticu, ka savā vēstulē Romiešiem 12:2 apustulis Pāvils runāja par pārliecību: " Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs .".

Pārliecība mums palīdz būt uzcītīgiem nepārtrauktā garīgajā izaugsmē. Izaugsmei nepieciešams laiks un pūles. Bez pārliecības augt, cilvēki zaudē drosmi un padodas. Neviens nevar pastāvēt veicot grūtu uzdevumu, ja viņam nav pārliecība par labumu, ko dos tā izpilde. Tas attiecas uz lūgšanām, Bībeles studijām tāpat kā uz biblisko principu īstenošanu ikdienā.

Zināšanas, ko darīt (zināšanas), kāpēc to darīt (perspektīva) un kā to izdarīt (prasmes), ir bezvērtīgas bez pārliecības, kura motivē jūs to darīt! Cilvēki, kuri ir visvairāk ietekmējuši šo pasauli, ar labu vai ļaunu, bija tie, kuriem bija ļoti stingras pārliecības. Tie nebija obligāti gudrākie, bagātākie vai vislabāk izglītotie, bet pārliecība virzīja viņus virzīt pasauli.

Bilde ©ensanity